Operetes Jautrā atraitne recenzija. Jautrā atraitne un diplomāti zaļumballē

"Pieredzējušais aktieris Zigurds Neimanis Ņeguša lomā pat dzied!" Citāts. Vēl vērts atzimēt, ka neredzams, vai režisors arī bijis? Kāds viņa veikums? Naura Indzera tēla interpretācija? Labi, lai dies nogrābstās! Sievietes centušās, dabiski, jo ir čaklākas un atdevīgākas par sliņķiem un slīmestiem vīriešiem. Arī Operetes teātra laikā vīriešu sastāvs nez kādēļ uzskatīja, ka ir jau labi diezgan. Tikai retam izņēmumam bija savs pastāvīgs vokālais pedagogs. *** Pamatu pamats. Jārada pastāvīgi strādājoša trupa, ne no reizes uz reizi, atvainojos, ievākts "salašņu bars". Labi, trīs tenori atpazīstamības dēļ. Paņēmiens. Sonora Vaice kā māksliniece, kas regulāri atbalstījusi operetes žanra pašdarbības centienus. Varētu būt spoža, aktiermeistarībā pati kaldinoties, jo uz palīgu velti cerēt. REŽISORS, BALETMEISTARS, DIRIĢENTS. Lūk, svētā trīsvienība, kam tajā pagaidām absurdajā ģildē jābūt nomodā ik dienas. Latviešu izcilāko komēdijas režisoru Ernestu Feldmani, arī Juriju Jurovski, Hariju Misiņu no zemes vai debesu dzīlēm neizcelsim, bet varbūt derētu papetīt viņu panākumu slēdzenes vieglajā žanrā. Voldemāra Pūces pesonīgā likteņa un seku dēļ nevaram uzskatīt, ka Operete būtu bijusi viņa īstā vieta. Kārļa Pamšes kontā arī krietni iestudējumi, bet neaizmirsīsim un neliegsimies, ka baletmeistare Janīna Pankrate bija izcila personība, horeogrāfe, aktrise un nekronēta režisore, kas sakārtoja ik skatu ik izrādē, kur darbojās lielāks daudzums izpildītāju, pieprasot izdividualitāti, tēla raksturojumu. Operetes žanra pašdarbības gājumā izcēlies Jānis Kaijaks (juniors), kādreizējā teātra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja dēls. Strādājis mazliet stacionārā, bet nesekmīgi, tagad nodarbojas "ar vērienu". Smagnēji, bez humora izjūtas, ar vārdu sakot, cilvēks nav savā vietā. Indulis Smiltēns, Bruno Libauers ( no Muzikālās kom. aktieru kursa) ir pamēģinājuši- bez sekmēm, tās arī nav bijis iemesla gaidīt, jo, loti saudzīgi izsakoties, strādāts nav regulāri, iemaņas no gribēšanas vien nerodas. Ierunāta leģenda ir: Raimonds Pauls iznīcināja Opereti un Jaunatnes teātri. Jā un nē. Augstā māksliniciskā līmenī darbojošos trupu nevarētu likvidēt. Par visiem neveiksmīgajiem izgājieniem, kas izstiepās gadu garumā, šaeit nav vieta runāt. BET vienu var pateikt droši ( par opereti 100%), te skrupulozi tika apsargāti un nīdēti, ja tādi parādījās, talanti, bet visbiežāk tie palika ārpus teātra sienām. Dominēja K. Pamšes libreti, neielaisti palika talantīgi viesrežisori, lai nevarētu salīdzināt, līdz ar direktora Gunāra Pelēkā, lai viņam vieglas smiltis, atrisinājās finansiālie jautājumi, bet sāka domināt iestudējumi, kur paša teātra darbinieku ieguldījums pielīdzināms mazumiņam. Pilnīga iznīcība tuvojās ar slavenajiem "Nāc pie puikām!" pa sporta manēžu, pili, pa Krievijas hallēm. Solisti varēja nākt kā uz diendusu, ne pašiem jādzied, ne kādam ko spēlēt, katram pa dažiem primitīviem teikumiem. Nu jau ar Pelēka libretu, neveiklu darinājumu, kas pa tiešo no tikpat neveikla krājumiņa pārcelts. Rindas pēc biļetēm cauru nakti. Anšlāgs. Ko tad vēl? Bet, cik ilgi? Tad attapās, ka trupa katastrofāli novecojusi, ka intrigu vairāk kā mākslas utt., atlika tik likvidācijas štempeli uzlikt. LIKVIDĒT tomēr nevajadzēja, vajadzēja ieguldīt NAUDU, DARBU. Tāpat Jaunatnes teātra grimšanā Šapiro nav nekāda bezvainīgā jaunava, jo pasaule režisoram atvērās, kas arī tika izmantots. DIVI kursi Muzikālās komēdijas aktieru un Jaunatnes kurss praktiski tika iznīcināti, tik ilgi padarīti par mazvajadzīgiem, kamēr nevajag nemaz. Tad vēl visādas netīras lietas no noteicējiem. Kas tagad būs? SAUKĻI, teātru NOSAUKUMU uzfrizēšana... "Province vienmēr nokavē, bet pēc tam — pārspīlē," Nokavē, pārspīlē, "muķī" ,ūdeni, kultivē diletantismu. TELPU jau nav. Bez orķestra bedres, bez akustikas? Kur koris, balets, orķestris? Haltūristi piejozīs brīvajā laikā no citām haltūrām! Skarbi izteicos, varbūt kādā jautājumā netaisnīgi, bet lētais, bezgaumīgais balagāns izklaidi neatsvērs un žanra iztrūkumu nenovērsīs!