Atis Rozentāls ****
Lielākais prieks par aktierdarbiem, turklāt visvairāk nevis par viesaktieru Jāņa Jarāna un Andra Buļa godprātīgo veikumu, bet par tiem Daugavpils teātra aktieriem, kuri joprojām veido nosacīti jaunāko paaudzi, – Māri Korsieti, Inesi Ivulāni-Mežali, Kristīni Veinšteinu, Egilu Viļumovu, Ritvaru Gailumu, kuru sniegums no izrādes izrādē joprojām svārstās atkarībā no režisora profesionalitātes. Aktieri, kurus rudenī redzēju, pagalam neveikli un pārcentīgi spiežot publikas smieklus izrādē Līnis murdā, tagad darbojās mērķtiecīgi, asprātīgi un bez ākstīšanās panāca vieglu, jautru atmosfēru. Turpat blakus – pieredzējusī Alda Krastiņa, kura savu Meža muotes (Titānijas) lomu spēlē pārspīlētā manierē. Ideja pārcelt Šekspīru latgaliski ir asprātīga un ar Monikas Zīles un, iespējams, aktieru ziņu pietuvināta mūsdienu Latgalei (ko vērta ir epizode, kad aktieri nespēj izlasīt Šekspīra vārdu noputējušajā grāmatā un nospriež, ka tas jau būs Staņislavs Šķesters – bijušais Saeimas deputāts). Piedevām man ir aizdomas, ka Maijas Korklišas varones frizūrai iedvesma gūta no pašreizējās Daugavpils domes priekšsēdētājas Žannas Kulakovas matu sakārtojuma. Režisora Oļega Šapošņikova darbs nav viendabīgs, taču kopumā iespaids ir simpātisks un beidzot par šī teātra latviešu trupu var runāt ar gandarījumu.
Henrieta Verhoustinska ***
Aiz latgaliskā nosaukuma paslēpies pietiekami asprātīgi lokalizēts Viljama Šekspīra Sapnis vasaras naktī ar mītiskos aizlaikos dzīvojošu, ar šodienu tikai liegām saitēm saistītu, atpazīstamu latgaļu tipāžu līdzdalību. Nekādas Titānijas un Oberona – ir Janīna un Broņislavs utt. Izrāde gan saskaldās divos savstarpēji ne pārāk integrētos slāņos – vitāli sulīgā zemnieku (par kuriem pārtapuši Šekspīra amatnieki) un mīlētāju trādirīdī, kurā humora sajūtai pārliecinošāk par daugavpiliešiem ļaujas Jānis Jarāns un Andris Bulis, un "simboliski – erotiskais" slānis, kuru radot režisors O. Šapošņikovs iedvesmojies no Cirque du Soleil, – tajā visiedvesmojošākā ir mūzika un plastiskie, akrobātiskie jaunieši, kuru skaistie augumi atšķirībā no spēles dalībniekiem – aktieriem – nav paslēpti garās togās. Īpaši izteiksmīgs ir Konstantīns Zaics par Smutu pārtapušā Paka lomā. Tomēr, lai arī izrādes programmiņā, aprakstot savu ieceri aizvest skatītāju "erotisko sapņu pasaulē", režisors vienā teikumā trīs reizes lieto vārdu seksuāls, Šekspīra lugas seksualitātes zemūdens straumes izrādē nav izlauzušās.
Diemžēl latviešu trupā joprojām vērojama ļoti atšķirīga profesionālā varēšana, kas dažos gadījumos robežojas ar sirsnīgu, taču pārlieku no sirds degsmes un temperamenta atkarīgu amatierteātri.