Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Teksti linogriezumā. Haneles Zanes Putniņas izstādes Eksponāts pēc apraksta recenzija

Māksliniece Hanele Zane Putniņa kā atspēriena punktu savas personālizstādes eksponātu tapšanā ir izmantojusi sausus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošo darbu inventāra aprakstus

Lielformāta linogriezumi, kas pašlaik krietnā skaitā apdzīvo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zāli, nav bieža parādība izstāžu klāstā. Vispirms jau klasisko iespiedgrafikas tehniku lomu sen mazinājušas un mainījušas digitālās tehnoloģijas, lai gan daži mākslinieki saglabājuši uzticību noteiktām tehnikām. Linogriezums to vidū noteikti ir spontānākā un vieglāk praktizējamā augstspieduma metode. Vienkāršojošā un abstrahējošā specifika to padara īpaši iederīgu modernisma kontekstā. Latvijas mākslas vēsturē ir vismaz divas epizodes, kad tieši linogriezumā radītas nozīmīgas vērtības. Pirmā ir klasiskā modernisma sasniegums – mape Ekspresionisti (1919), kurā dramatiskas kara, bēgļu un ikdienas epizodes lakoniski skičveidīgā, šķautņainā stilistikā portretējuši Jēkabs Kazaks, Romans Suta, Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke un citi topošās Rīgas mākslinieku grupas biedri. Savukārt otra epizode attiecas uz t. s. skarbā stila laiku 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, kad atkušņa modernizācijas gaisotnē mākslinieki (Gunārs Krollis, Zigurds Zuze, Rihards Skrubis, Dainis Rožkalns un citi) varēja atgriezties pie iespiedtehniku nosacītības un atteikties no naturālistiska zīmējuma obligātās "pareizības". Linogriezumā radās robusti, ģeometrizēti veidoli, akcentējot ritmu, faktūru, melnbaltos kontrastus un ornamentālu dekorativitāti.

Mākslas zinātnieces Veltas Lapacinskas neizbēgami ideoloģizētajā, bet informatīvi blīvajā monogrāfijā Linogriezums latviešu tēlotājā mākslā (1975) figurē vēl milzums citu šīs tehnikas praktizētāju, un pagaidām var spekulēt, vai tiem jau XXI gadsimtā pievienosies arī Haneles Zanes Putniņas vārds. Kā vēsta informācija LNMM mājaslapā: "Haneles grafikām galvenokārt pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus māksliniece bieži vien pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā." Māksliniece arī esot izveidojusi pagrīdes izdevniecību Rakete. Tas izklausās gana intriģējoši, jo ar "pagrīdi" ierasts saprast kaut ko atklāti neatļautu, bet apskatāmajā izstādē gan nekas tāds nav pamanāms.

Jautrais ekspresionisms 

Tīri formas aspektā Haneles Zanes Putniņas linogriezumi ir izteikti vienkāršoti: autore reducē objektus līdz summāri primitīvām zīmēm, kā arī spēlējas ar hipertrofētām ķermeņa daļām un mērogu ignorēšanu. Rezultāts varbūt pat pārspēj vācu ekspresionistu deformējošo potenciālu un figūru tvēruma ziņā pat ļoti tieši atgādina Ernsta Ludviga Kirhnera lauzīti eksaltētos tēlus. Vācu ekspresionisma grafiku, kuras izlase bija eksponēta arī Rīgā 2008. gadā, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš raksturojis, izmantojot "disharmonijas estētikas" terminu: "Ar atektonisku, nestabilu kompozīciju, ar uzsvērtu proporciju, apjomu, telpisko attiecību, krāsu un gaismēnu kontrastiem ekspresionistu darbi izraisa satraukumu, vēstī par mūžīgām pasaules (un cilvēka) pretrunām" (E. Kļaviņš, Ekspresionisms 20. gadsimta tēlotājā mākslā, Ekspresionisma grafika: Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekcija, Rīga: LNMM, 2008, 9. lpp.).

Tomēr šāds eksistenciāls satraukums diez vai būs primārā emocija pēc Haneles Zanes Putniņas izstādes Eksponāts pēc apraksta apskates, drīzāk zināma jautrība, ko lielā mērā provocē "nopietnie" darbu nosaukumi sociālistiskā reālisma stilā (Melioratori, Stahanovieša Štraubes portrets, Satiksmes noteikumu stunda, Malkas sagāde valstij, Uz jaunības sliekšņa svētkiem u. tml.). Visi iedvesmas avoti gan nebūs pieskaitāmi oficiālu tēmu atspoguļojumam, jo gana daudz ir arī "vienkārši" portretu, kluso dabu un ainavisku motīvu.

Mākslas darba un teksta komplicētās attiecības parasti saistās ar situāciju, kad māksla top vispirms un tad seko skaidrojoši, analizējoši vai popularizējoši teksti. Savukārt šajā izstādē tieši teksti izmantoti kā atspēriena punkts, turklāt tie nav kādi literāri vai citādi iedvesmojoši sacerējumi, bet sausi LNMM krājumā esošo mākslas darbu inventāra apraksti. Piemēram: "Priekšplānā jaunas sievietes figūra pretskatā līdz krūtīm, paceltā rokā plīvojošs lakats, aiz viņas jauna vīrieša figūra pretskatā. Fonā ainava, mākoņi, saule. Toņi koši zili, zaļi, sarkani, dzelteni, oranži, balti, pelēki." Tamlīdzīgu tekstu iemiesojumi linogriezumā veido izstādes konceptuālo karkasu. Oriģinālo kartītē aprakstīto krājuma priekšmetu māksliniece "darba tapšanas laikā neapskata", vēsta izstādes anotācija. Jādomā, ka pēcāk tas tomēr ticis apskatīts, kaut vai ziņkāres dēļ. Bet kā lai rīkojas skatītāji?

Meklēsim oriģinālus? 

Domāju, ka vismaz daļai publikas vēlme apskatīt "īstos" aprakstu objektus varētu rasties, vēl jo vairāk tāpēc, ka viens šāds objekts ir eksponēts. Tā ir Vitālija Kalvāna virtuozi uztrieptā, niansēti vēsā kolorītā ieturētā glezna Ceriņi, kuras aprakstā minētā "glāze uz kājas" radusi amizantāko pārtulkojumu, proti, uz kādas darbā neredzamas personas ceļgala uzstutēts "graņonkai" līdzīgs priekšmets. Daļu no aprakstītajiem darbiem var atrast vietnē www.meandrs.lv, meklējot pēc nosaukumiem; daži noteikti var atrasties arī drukātos avotos. Piemēram, detalizējošā ilustratora Mihaila Korņecka glezna Izglābtā madonna ar padomju armijniekiem pašpasludināto kultūras glābēju lomās publicēta rakstu krājumā Padomjzemes mitoloģija (2009). Interpretēto mākslinieku loks ir plašs – no vispārzināmām figūrām, kā Džemma Skulme, līdz pat tādam personāžam kā Vladimirs Kadišs, kurš, visticamāk, būs pazīstams tikai ļoti zinošiem lokālā socreālisma speciālistiem.

Nevar iztikt bez jautājuma, vai galu galā oriģināli vismaz nelielu bildīšu formā nebija jāpievieno aprakstiem. Diemžēl parastam interesentam viss nebūs pieejams, jo krājumu digitalizācija nav pilnīga. Tomēr šādam risinājumam būtu arī trūkumi, piemēram, visas uzmanības novirzīšana uz tīri stilistiskām atšķirībām starp dažādām skrupulozāka vai gleznieciskāka reālisma versijām un radikālo izteiksmes līdzekļu redukciju linogriezumā. Pašlaik skatītājam ir dota lielāka izvēle – meklēt iedvesmas avotu vai arī ne, uzskatot linogriezumus par pašpietiekamiem mākslas darbiem. Kā tekstā no topošās grāmatas raksta LNMM speciāliste Iveta Derkusova, šīs interpretācijas var būt arī instruments "muzeja priekšmetu aprakstu kvalitātes novērtēšanai", norādot uz vēl kādu negaidīti lietderīgu funkciju.

Hanele Zane Putniņa
Personālizstāde Eksponāts pēc apraksta
LNMM līdz 13.VIII

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja