aprīlī, no plkst. 18 līdz 22.30 Sapņu fabrikā Lāčplēša ielā 101 notiks Latvijā pirmreizīgs notikums - pirmais Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus nr. 16 - 90 sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni. Tajā pulcēsies vairāk nekā 60 ekspertu, kas pārstāv antropoloģiju, filozofiju, jurisprudenci, literatūru, medicīnu, mūziku, teātri, vizuālo mākslu un citas jomas, lai apmeklētājiem par simbolisku samaksu - 1 eiro - piedāvātu pusstundu garas individuālas sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni.
Ne teātris, ne instalācija
Vācu kuratores Hannas Hurcigas interaktīvais projekts Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus jau 15 reižu noticis citās Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētās, un katru reizi tam tiek izstrādāta īpaša tēma. Rīgā šo notikumu Rīga 2014 programmā piedāvā Latvijas Jaunais teātra institūts. "Piemēram, Turku centrālā tēma bija klusums un klusēšana, savkārt Drēzdenē - romantisms," stāsta LJTI kuratore Zane Kreicberga. Sapņu fabrikas sarunu raundi būs saistīti ar jautājumiem par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē cilvēks sadzīvos ar straujo tehnoloģiju attīstību medicīnā un citās sfērās, kas ietekmē cilvēka mūža ilgumu un attieksmi pret dzīvību un nāvi. Par mūsu ķermeņa mākslīgām modifikācijām, palīgierīcēm un iespējamiem uzlabojumiem runās sirds ķirurģijas, cilmes šūnu izpētes, transplantoloģijas, onkoloģijas, ortopēdijas, medicīnas ētikas, bioētikas un filozofijas eksperti. Mākslinieciskas un zinātniskas atbildes uz jautājumu - cik daudz uzlabojumu mūsu ķermenis spēs panest, pirms kļūsim sev sveši? - meklēs populārās kultūras, zinātniskās fantastikas, kiborgu teoriju, transhumānisma un datorzinātnes eksperti. Un ne mazāk svarīga būs iespēja runāt arī par beigtu ķermeni. Par to brīdi, kad viss norimst zārkā. Kad atlicis vienīgi pāris juridisku un birokrātisku klapatu. Un dažas dziesmas.
Vaicāta, vai šis projekts vairāk pietuvināms mākslai vai zinātnei un kurās avīzes rubrikās, viņasprāt, par to īsti vajadzētu rakstīt, Z. Kreicberga atsmej: "Visās!" Tomēr nākt uz Zināšanu melno tirgu kā uz teātra mākslas piedzīvojumu (lai gan zināmu rotaļību un teatralitāti notiekošajā var saskatīt, piemēram, tēma Metāls iedalīta gan romāna Jelgava autoram Jānim Joņevam, gan traumatologam ortopēdam Pēterim Studeram) vai meklēt, piemēram, līdzības ar Marinas Abramovičas performanci, vai atrādīt traumatologam savu sāpošo celi tomēr nevajadzētu. "Protams, tā nav arī zinātne klasiskā veidā. Drīzāk mēģinājums nodot savas zināšanas "vienkāršajam" cilvēkam. Zināšanu pasniegšanas alternatīvo veidu meklējumi," stāsta kuratore.
Iekšējais radio
Sapņu fabrikā ikvienam apmeklētājam būs pieejams uztvērējs ar austiņām, ar kura palīdzību varēs klausīties kādu no septiņiem Melnā tirgus radio kanāliem, sēžot skatītāju vietās. Sešos kanālos katru pusstundu tiks raidītas citas sešas sarunas, bet septītajā kanālā būs iespējams sekot mikrobiologa un TV sejas Jura Šteinberga komentāram par Zināšanu melnā tirgus norisi. Paralēli demonstrēs Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu Četrdesmit divi par maratona skriešanu un Hannas Hurcigas videoinstalāciju Nāves valstība, kuras centrā ir aktrise, kas regulāri atveido līķus kinofilmās.
Melnā tirgus eksperti piedāvās sarunas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā.
"Brīnišķīgi, man liekas, tas, ka, izvēloties vienu tēmu un verot vaļā visdažādākajos aspektos, ieraugi vietējo potenciālu - cik apkārt ir daudz interesantu cilvēku," saka Z. Kreicberga.
Vai, apsēžoties pretī ekspertam, ir tikai jāklausās? H. Hurcigas oriģinālidejā klausīšanās ir ļoti svarīga, stāsta kuratore, bet, protams, sarunas Sapņu fabrikā būs atvērtas spontānām reakcijām.
Pilna programma: www.theatre.lv. Daļa sarunu vēlāk būs pieejamas projekta arhīvā