Kopš 2006. gada ik rudeni Latvijā iespējams redzēt Krievijas teātru izrādes, kuras nominētas vai ieguvušas prestižo balvu Zelta maska. Šogad Rīgā, Liepājā un Ventspilī viesosies pieci iestudējumi, no kuriem lielākā intriga ir Dmitrija Krimova darbi. Festivāla desmitgade pienākusi brīdī, kad Saeimā iesniegtajā budžeta paketē iestrādāti likuma grozījumi, kas neatkarīgās producentu kompānijas, tostarp Zelta maskas rīkotāju Art Forte, saber vienā naudas pelnītāju maisā un no nākamā gada nosaka biļetēm 21% pievienotās vērtības nodokļa likmi. Nelāga dāvana. Šogad biļetes uz festivāla izrādēm var nopirkt bez PVN, un tās vēl ir pieejamas.
No populārā uz elitāro
Festivāla rīkotāji bezmaz katrai no piedāvātajām izrādēm atraduši aizraujošu stāstu, kas parāda konkrētā iestudējuma vērtību un unikalitāti. Piemēram, par Jirži Kiliana viencēliena baletu vakaru, ar kuru 13. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā uzstāsies Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris, vēstīts, ka izcilais čehu horeogrāfs šai teātrī pirmo meistarklasi novadījis 1998. gadā un tikai pēc desmit gadiem teātris varējis repertuārā iekļaut viņa viencēlienus Mazā nāve un Sešas dejas ar Mocarta mūziku.
Viencēlienu vakarā būs iespējams redzēt arī Kiliana darbus Bezmiegs un Vaska spārni. Kritiķe Ludmila Guseva portālā Belcanto.ru pirms diviem gadiem, kad viencēlienu vakars bija izveidots versijā, kādā to redzēsim arī mēs, rakstīja: "Tagad, kad uz Muzikālā teātra skatuves iestudēts ceturtais Kiliana balets un viņa autorprogramma pilnībā izveidota, kļuvis saprotams, kāpēc šim projektam ir tāda secība: tas attīstījies no vienkāršākā uz sarežģītāko, no populārā uz elitāro, no dejas teātra uz tīru deju, no konkrētā uz abstrakto."
Viss ir nokrāsās un niansēs
14. un 15. oktobrī Dailes teātrī un 17. oktobrī teātra namā Jūras vārti Ventspilī notiks Maskavas teātra Pjotra Fomenko meistardarbnīca izrāde – Aleksandra Ostrovska Vilki un avis. Tas ir 1992. gada iestudējums, kas joprojām ir repertuārā un rādīts Aviņonas festivālā. Intervijā izdevumam Argumenti nedeļi aktrise Poļina Kutepova atzinusi, ka nav viegli vairāk nekā 20 gadu spēlēt vienā izrādē, kuru mēģināt sāka, kad aktieri mācījās trešajā kursā. "Kad sākām rādīt izrādi, cilvēki teica, ka viņiem radusies sajūta, ka tas nav Ostrovskis, bet Čehovs. Nav dalījuma melnajā un baltajā kā Ostrovskim, viss ir nokrāsās un niansēs. Viegluma un kustīguma sajūta," teikusi aktrise.
Festivāla programmā iekļauts ne tikai "Ostrovskis kā Čehovs", bet arī īstais Antons Čehovs – 16. oktobrī Dailes teātrī un 18. oktobrī Liepājas teātrī notiks Maskavas Valsts nāciju teātra viesizrāde Zviedru sērkociņš. Sava leģenda ir arī šim uzvedumam. Festivāla rīkotāji vēsta, ka Oļega Kudrjašova kursu Krievijas Teātra mākslas institūtā Maskavā zinājuši visi, tomēr pēc mācību beigām ne absolventiem, ne pedagogam, kurš izskolojis ne vienu vien zvaigzni, neviens nedeva telpas un naudu savas trupas izveidošanai. "Laimīgā kārtā Nāciju teātra vadītājs Jevgeņijs Mironovs jaunos kolēģus ņēma savā paspārnē. Vispirms afišā iekļāva viņu diplomdarbu Svilpji, pēc tam arī Zviedru sērkociņu, kura mēģinājumus Kudrjašova aktieri kopā ar studējošo režisoru Ņikitu Grinšpunu rīkoja cits pie cita dzīvokļos," teikts anotācijā.
Čehova humoristiskie stāsti Sieva un Zviedru sērkociņš pārgalvīgās un talantīgās komandas kopīgiem spēkiem pārvērtušies detektīvā farsā. Vienu no aktieriem mēs labāk zinām citā ampluā – izrādē sešas lomas, zirgu ieskaitot, atveido Pāvels Akimkins, kurš sevi pierādījis kā talantīgs komponists un par mūziku Liepājas teātra izrādei Indulis un Ārija nominēts Spēlmaņu nakts balvai.
Nežēlīgā dekonstrukcija
Bezprecedenta autorteātris – šādu apzīmējumu festivāla rīkotāji izvēlējušies, lai raksturotu Dmitrija Krimova izrādes O-j. Vēlā mīla un Sers Vantess. Donkijs Hots, kuras no 21. līdz 23. oktobrim Maskavas teātris Drāmas mākslas skola rādīs Ķīpsalas izstāžu centrā. Zelta maskas programmas Russian Case kurators Pāvels Rudņevs izteicies, ka Vēlās mīlas iestudējumā Dmitrijs Krimovs "sarkasmā un ironijā iet tālāk par mūsdienu krievu teātra galveno paradoksālistu Konstantīnu Bogomolovu; Ostrovska pasaule saskaras ar nežēlīgu dekonstrukciju".
Žurnālā Vaš dosug pieejamais izrādes apraksts tradicionālā teātra piekritējiem var raisīt šausmu trīsas: "Mājas saimniece Felicata Antonovna pārvērsta sirmā matronā ar nedabiski lielām uzpūstām krūtīm. Viņas uzdzīvotājs dēls Nikolajs iemiesojies grāfa Drakulas tēlā. Ludmilai Gerasimovnai, kura viņā iemīlējusies, izaugušas Brežņeva uzacis. Ļebjadkina atraitne skatītājiem izrāda mežģīņu zeķes, kailu galvu un... spēj kauties kā Džekijs Čans. Visiem izrādes aktieriem ir sarežģīts grims. Turklāt sievietes izrādē tēlo jauni vīrieši (un kā tēlo! − ne acu nevar novērst)."
Savukārt par iestudējumu Sers Vantess. Donkijs Hots žurnāls Itogi rakstījis, ka "Krimova izrādē neparasti savienots naivs, bērnišķīgs primitīvisms, smalkas metaforas un asas sāpes pēc aizgājušā, ko nevar noturēt".
Protams, arī Dmitrija Krimova darbiem ir savs leģendas piesitiens: talantīgais režisors ir izcilā režisora Anatolija Efrosa un slavenās kritiķes Nataļjas Krimovas dēls.
Zelta maskas Latvijā programmas spēks ir izrāžu dažādībā. Atliek tikai izvēlēties.
Zelta maska Latvijā
Izrādes Rīgā, Liepājā un Ventspilī 13.–23.X
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 7–60
www.goldenmask.lv