Lasot Nacionālā teātra atsūtīto informāciju par četru izrāžu ciklu Šengenas zonas spožums un posts, acīs duras brīdinoši atgādinājumi par pasākuma ekskluzivitāti – viena izrāde tiek rādīta tikai desmit skatītājiem, otra tikai četras reizes, trešā vispār ir vienreizējs pasākums. Pastāvīgajā repertuārā paliek tikai viena no četrām.
Projekta kurators režisors Valters Sīlis stāsta, ka sākotnējā ideja bijusi uzaicināt interesantus ārvalstu māksliniekus veidot izrādes, kas nav tradicionāli repertuāra darbi. Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros ir ideja runāt par teātrī maz skartu tēmu – individuālām un valstu robežām. Valters Sīlis uzsver, ka četri uzaicinātie mākslinieki ir ļoti atšķirīgi un arī izrāžu tapšanas process ir dažāds. Daži režisori strādājuši savu valstu festivālos, piemēram, Lisabonā un Utrehtā, Vids Bareikis nāk ar citādu skatījumu uz lietuviešu teātri – atšķirīgu no tā, pie kāda mēs esam pieraduši.
Ārvalstu režisoru projekti sola skatītāju izraut no komforta zonas. Desmit skatītājiem paredzētā ekskluzīvā izrāde Noķert RABIT jau būs atrādīta (pirmizrāde 1. oktobrī, vēl arī 5., 17. un 30. oktobrī). Tas ir vācu izcelsmes režisora Jūliāna Hecela darbs, kas precīzi atbilst cikla iecerei kopumā, – tas reflektēs par robežām, ko būvē starp cilvēkiem un valstīm. Izrādes radošā grupa pavadījusi vienu nedēļu Latvijas austrumu robežas kontrolpunktos, lai iepazītos ar tehnoloģiju un metodēm, kādas tiek izmantotas robežuzraudzības nolūkos. No pašlaik pieejamās informācijas var secināt, ka skatītājus gaida multimediāls piedzīvojums, skatoties gan ekrānā, gan pa logu uz ielas notiekošā darbībā.
8. oktobrī klajā nāks Marsijas Lansas darbs Spožums un posts, kas tiks veidots kā interaktīva muzikāla izrāde. Šajā iestudējumā tiks radīta pasaule, kurā imigrācijas lietu departamentu apvienos ar kazi no. Katram skatītājam iedos žetonus, kurus izmantojot viņš pēc noteikta individuāla scenārija veiks dažādus uzdevumus, aizpildīs dokumentus, lai iegūtu pasi, apprecēsies ar nepazīstamu cilvēku, lai tikai varētu turpināt spēli. Aktieri būs departamenta darbinieki, un skatītājiem jārēķinās, ka pret viņiem var izturēties arī nepatīkami un uzbrūkoši. Izrādes neparastumu papildinās muzikālais noformējums, par ko rūpēsies pianists Uģis Krišjānis un koris. Izrāde tiks veidota Nacionālā teātra Baltajā zālē, un šīs telpas greznība kļūs par būtisku darba daļu. Izrāde pēc pirmizrādes notiks vēl tikai trīs reizes.
Vida Bareiķa izrādes Eiro vīzija pamatā tiks izmantots Eirovīzijas konkurss. Uzstādījums ir tāds, ka iepriekšējā konkursā ir uzvarējusi Latvija un tagad šim konkursam ir jānotiek pie mums, pat ja tam nav atvēlēti līdzekļi. Pirmo reizi tas notiks Nacionālā teātra Jaunajā zālē 22. oktobrī. Pēc ieceres katras valsts pārstāvis ar savu priekšnesumu mēģinās būt izteikti politisks, dziesmā atspoguļojot globālas vai attiecīgajai valstij aktuālas problēmas. Sadarbībā ar lietuviešu dziedātāju Jurgu veidotais priekšnesums tiek saukts arī par alternatīvu mūziklu.
Visekskluzīvākais no četriem darbiem būs skatāms 29. oktobrī, jo performance Republika notiks tikai vienu reizi; tajā kopā ar skatītājiem tiks dibināta jauna republika Nacionālajā teātrī. Izrāde būs veidota kā valsts dibināšanas pasākums, vispirms divus vakarus notiks meistardarbnīcas ar 50 brīvprātīgajiem, kuri ekspertu vadībā rakstīs runas, radīs jaunu karogu, sagatavos atklāšanas programmu utt. Trešajā vakarā jauno valsti cels priekšā plašākai publikai. Uz jautājumu, vai viņš pats piedalīsies meistardarbnīcā, kas radīs jauno republiku, Valters Sīlis atbild: "Domāju, ka jā. Tas varētu būt jautrs hepenings."
Komentējot izrāžu iespējamā mūža paildzināšanu, Valters Sīlis ir noskaņots optimistiski. Vienīgi Republika ir vienreizējs projekts, bet, viņaprāt, Noķert RABIT varētu parādīt pavasarī; ja būs skatītāju interese, varētu atkārtot arī Spožumu un postu. Eiro vīziju ir paredzēts uzņemt teātra pastāvīgajā repertuārā. Jācer, ka kuratora optimisms piepildīsies, jo citādi ir risks, ka šīs izrādes pat veiksmes gadījumā varētu netikt adekvāti novērtētas.
Nesteidzīgi ritošais Kultūras ministrijas iepirkums par teātra kvalitātes novērtējumu rada risku, ka šos dažas reizes rādītos projektus var neredzēt Spēlmaņu nakts vai – atkarībā no iepirkuma rezultāta – kāda cita pasākuma rīkotāja organizētā žūrija, jo tāda šosezon gluži vienkārši vēl nav izveidota, gaidot ministrijas lēmumu. Līdzīgi (taču citu iemeslu dēļ) pagājušajā sezonā gadījās ar festivāla Homo Novus producētajām Pētera Krilova un Valtera Sīļa izrādēm, kuras redzēja mazākā daļa žūrijas locekļu.