Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!

Drīz mūsu mākslas kalngali būs visai tuvu ģimenes "biznesam", radu radus ieskaitot, jo atšķirībā no vecajiem laikam, kad mūzas pie "bērniem" sašļuka/ atpūtās, jaunajos galvenikārt ir pilnīgi atsprākleniski- visi visur, vienmēr vistalantīgākie. Tad vēl palabošu, lai gan varbūt arī kļūdos- NT konzultante ir Ieva Strruka ( Zole).

Un vēl drusku par Līra no Santakrusas pieminēto ģimenes bodīti - NT direktora padomniece Zole arī nemitīgi savam vīram Raupam piespēlē tulkošanas un atdzejošanas haltūras. ("Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!" - kaut kā neveikli un nelatviski, ne? Aizmirstiet ko?...)

Kaut gan tas mīlestības potenciāls Rogā ir, ja atceras kaut vai Daugavpilī spēlētās lomas, kur bija tādi bezdibeņi un orkāni. Kad cilvēks ir daudz vīlies, viņš aizver mīlestības durvis ciet un tā vietā sasprauž gar savu ceļu visādus reliģiskus un tamlīdzīgus spieķus, uz kuriem balstīties. Tas atvieglo iešanu, bet uz patiesu radošumu tāds ceļš neved.

un ļoti uzspēlēta reliģiozitāte. Tieši tas KĀ viņi darās kļūst iezīmīgs. Abi ar Gruzdovu sarīkoja DT laboratoriju, kuras ietvaros izcilniece spēlēja darbu ar dejošanu, būdama gaidību pēdējā brīdī. Visiem bij jāpieņem ar bailēm skats, vai tūdaļ nesāksies dzemdības. Diplomdarbs režijā ar vienu lomu, bet izcilu "Amokā", tiesa, neradot ne mazākās jausmas, kas ir apgūts inscenējuma virzienā. Ibsena "Nora"- sabalansēta ansambļa izrāde, kura daudzi apbružājušies vidējās paaudzes aktieri atklājās kā no jauna. Pati Nora un režisore vienā personā spītīgi palika pie sava atraduma- finālam tuvojoties, naturāli grauzt pagali. Anna Kareņina, kura veikli izlīferēja uz spoži dejojo;ša ansambļa fona un Edmunda Freiberga aktierdarba. Skroderdienas ar Bīrona krāsni, izķēmotu Ābramu, Bebeni kā naivisti-gleznotāju, spožs risinājums- lietus un mazā Toniņa, kas aizvien aizmirsta. Tad nu labais jāsajauc ar "es" pirmajā vietā. No interesantajiem "Smiltāju mantiniekiem" atkārtojoties ar "čauksteņiem", vadošajiem aktieriem liekot attēlot kurkstēšanu un citus jaukumus, labi, ka ne piršanu. Šoriņam, līdz nāve mūs šķirs, cerības uz kādu lomu jāpakar vadzī. Kultūras Akadēmijas aktieru rūpnīca darbojas ar atvēzienu. Papriekš atlasa no baru bariem labākos, tad no labajiem izmet pa kādam mācību laikā, tad kādus paņem teātrī, tad noslauc dabiskos dotumus ( arī Krilovs, Ķimele ), tad uz sētas mietiem kā turandotas sasprauž, lai vējš izpūš... bet algas un grādi nodrošināti. Vis notiek kā pie oļiņiem- ar Dieva vārdu mutē, bez tā nekust, ne uz vienu, ne uz kādu citu pusi. KĀ, KĀ,KĀ...Citiem vārdiem- klausieties mūsu vārdos, darbi būs kā MĒS savā pašapliecināšanās kārē un neizslaucamajās ambīcijās gribēsim...

un māsa Inga arī krāmējas gar kostjūmiem! Lai arī kā, bet man šie cilvēki patīk, patīk tas, ko un kā viņi dara!