FOTO: Ar izrādi Divi kapteiņi Dailes teātrī debitēs Genādijs Ostrovskis

Nu, kritiķi pēdējā laikā vienā mutē slavina DT, ka tas esot uz ļoti laba attīstības ceļa. Paskatieties kaut vai TV raidījuma "100 g kultūras" pagājušās sezonas raidījumu, kas veltīts 1 kg kultūras balvas pasniegšanai (laikam 13.03.2014.), kurā teātra nominācijā balvai bija izvirzītas tikai vai nu Džilindžera, vai Lauras Grozas izrādes (Liepājā un Rīgā). Nupat pirms pāris dienām NRA bija Līvijas Dūmiņas intervija ar Džilindžeru, kurā viņa Džilindžeram vienā brīdī saka : Bet tavā vadībā Dailes teātris acīmredzami attīstās, kvalitātes līmenis ir audzis". Tā ka kritiķi neko nepaskaidros, jo viņiem ir labi. Var jau arī uz šo jautājumu paskatīties no otras puses - tieši kas mūs interesē teātrī? Oņegins, Puškins, Pjafa būtu tās tēmas, kuras tagad bezgala nodarbina latviešu prātus? Nosaucu tāpēc, ka ar šiem vārdiem saistās pagājušo sezonu teātru veiksmes. Diez vai. Drīzāk jau mūs nodarbina kas cits - mēs gribam piedzīvot kādu dievišķu dzirksti no skatuves - kaut ko īstu, dzīvu un talantīgu, citiem vārdiem, mākslu. Šķiet, ar "Pjafu" tas liepājniekiem ar DT režisori Lauru Grozu ir izdevies - uzšķilt šo uguni (nezinu pati, spriežu tikai no superlatīvajām citu atsauksmēm, jo man mūžīgo anšlāgu un Liepājas teātra neizskaidrojamās politikas dēļ nevest "Pjafu" viesizrādēs uz Rīgu šo izrādi tā arī nav izdevies vēl redzēt). Tā jau ir saņēmusi virkni pašmāju balvu un vairākās nominācijās gaida Spēlmaņu nakti. Taču ne jau tāpēc, ka Pjafas tēmas te Latvijā šobrīd būtu tās tuvās! Domāju, ka DT neko sliktu jau nedomā, atrodas meklējumos, grib iemēģināt jaunus, agrāk DT neiestudējušus režisorus vai arī dot iespēju kādiem citiem, kuriem iepriekšējos gados ir veicies. Šogad, piemēram, DT iestudēs "Bovarī kundzi". Es neteikšu, ka manā uztverē šī tēma īpaši atšķiras no, piemēram, pagājušajā sezonā JRT iestudētā "Ilgu tramvaja" (tēma ļoti līdzīga taču - ilūziju un kaut kādu pašizdomātu cēlu mērķu nomocītas sievietes nonākšana konfliktā ar viņas reālo dzīvi un tai sekojoša pašiznīcināšanās). Tikai JRT repertuāra izvēles laikam (pagaidām vēl) nav pieklājīgi apšaubīt. Būtu interesanti uzzināt, kura teātra tēmas Jums šķiet interesantas un kāpēc? P.S. Man jau arī šīs konkrētās DT izrādes anonss raisa neizpratni. Pieņemu, ka te drīzāk bija jājautā nevis, kāpēc tāda tēma, bet gan kāpēc šis mūsdienu Ostrovskis... Jo pieņemu, ka viņam DT pašam ļāva izvēlēties, ko iestudēt.