Wann soll man denn leben? Kad tad sāksies tā īstā dzīve? – šāds izmisīgs jautājums rotā ne tikai izrādes Oblomovs plakātu Ķelnes pilsētas teātrī, kura zālē Kalk Ivana Gončarova (1812 – 1891) romāna inscenējumu iestudējis režisors Alvis Hermanis kopā ar mūsu tautiešiem – mākslinieci Kristīni Jurjāni (scenogrāfija un kostīmi) un Gundaru Āboliņu (teksta apjoma ziņā milzīgajā un teju četru stundu izrādes no skatuves nenokāpjošā Oblomova lomā).
"Īstās dzīves" jēgas meklējumi ir izrādes eksistenciālā vadtēma. Kad tad cilvēks lai dzīvo? – taujā Gončarova omulīgais varonis Oblomovs, kurš, atšķirībā no sava radītāja – rakstnieka gandrīz nekad nelien laukā no gultas, ir iekapsulējies savā mikropasaulē, sapņo, pārdzīvo, reflektē, bet arī bīstas no tuviem kontaktiem ar līdzcilvēkiem, nemaz nerunājot par tādu ekstrēmu, kā ceļojums apkārt pasaulei, kādu kuģī Pallāda no 1852.līdz 1855.gadam paveica literāts Gončarovs, kļūdams par pirmo krievu rakstnieku-pasaules apceļotāju.
Taču jau kopš romāna Oblomovs izdošanas brīža 1859.gadā tā centrālo varoni pavada nelāga liga – tiek uzskatīts, ka Oblomovs ir teju metafiziskā krievu slinkuma, gara kūtrības jeb tā dēvētās "oblomovščinas" iemiesojums, – un lai šāds uzskats iesakņotos arī "modernā cilvēka" apziņā, daudz darījusi arī slavenā Ņikitas Mihalkova filma Dažas dienas I. I. Oblomova dzīvē (1979) ar Oļegu Tabakovu galvenajā lomā.
Savukārt, Alvis Hermanis radikāli nepieņem Oblomovu kā "tādu omulīgu bezdarbīgi trulu Brežņevu, kāds bija Mihalkova filmas traktējumā" un uzskata, ka Gončarovs šajā tēlā ietvēris daudz apjomīgāku vēstījumu – Oblomovs ir oriģināls domātājs, viņš ir "dabiskais cilvēks", tīrradnis iepret rosīgajiem, merkantīli racionālajiem XX gadsimta pilsoņiem-darītājiem. "Oblomovs nepieņem to neirotisko gadsimtu, kas viņam brūk virsū un šajā ziņā viņa vecmodīgums, dabiskais laiskums man ir daudz simpātiskāks". Par skatītāju reakciju un izrādi – lasiet nākamās nedēļas Kultūras Dienā.
2011.gada rudenī cita, no Ķelnes atšķirīga Oblomova versija gaidīs skatītājus arī Jaunajā Rīgas teātrī, kur titullomās varēsim salīdzināt Ģirtu Krūmiņu ar Gundaru Āboliņu. 2012.gadā Hermanis strādās vēl pie viena krievu klasikas darba – Minhenes Kammerspiele režisēs vienu no strīdīgākajām lugām XX gadsimta dramaturģijā – Maksima Gorkija Vasa Žeļeznova.
Bet tuvākās Oblomow izrādes Ķelnē notiek 12., 14., 15., 16., 24. 25. 26.. 28.februārī, 1., 2. martā. plkst. 19-os. Biļetes pasūtāmās - http://www.schauspielkoeln.de