Ikstena: autordarbu izmantošana vēsta par režisoru vēlmi atgriezties pie stāstīšanas

Latvija ir maza.

Juku laikos, un esmu pārliecināts - ka te, LV - tādi vēl arvien turpinās, politikas, mākslas un filosofijas virspusēs uzpeld šarlatāni un viduvējības. Ar to arī skaidrojas viss apkārt notiekošais.

Man nebija nekādu iebildumu ne pret aktieriem, ne pret režiju, bet nu tas teksts! :D Kam gan rodas idejas, ka vienas sievietes atriebīgās kaislības varētu būt interesantas plašām ļaužu masām? Nav jau tā, ka nevarētu saprast, par ko bazars, bet līmenis tāds, kā varētu gausties ikkatra pamesta sieviete.

Noras grāmatas jau sen paliek aizvien plānākas un šrifti aizvien lielāki, lasot fiziski pārņem sajūta, ka cilvēks spiež no sevis ārā ar tādām mokām, jo teikt īsti nav ko.... bet tas nu tā. Man nepatīk, ka DT mārketinga direktorei Noras māsai Indrai Rubenei, ir tik liela ietekme repertuāra izvēlē, jo tas jau izskatās pēc ģimenes biznesa! NESMUKI!

redzēju,bet īsti nebaudīju-Dzelme tekstu norunāja bez īstām emocijām.Vienīgi izdevās monologs par dēlu.Pārējais kā pret sienu.Brīnos,ka Počs un Rasims varēja tik lieliski spēlēt,ja pretī absolūts netalants...Bet lai veicas turpmāk laboties!

Visu parādību aplūkojumā un šajā it kā diskusijā redzu četrus attieksmes veidus: saprast,nesaprast, pārprāst un tīši pārprast. Paldies par atsaucību. Galma rakstniekus,kritiķus,gleznotājus, skatuves māksliniekus mums nav nepieciešamības meklēt padomju laikos, jo tie nav zuduši un, tāpat kā visos laikos, ir mums līdzās.

Protams, katra lieta katram cilvēkam apskatāma dažādi, tikai man šķiet, ka teātri un grāmatu un visu vajag baudīt, nevis sākt ar pretenziju, ka konjakam slikta dizaina etiķete. Un personvārdu "mēs" apmēram 20 gadus šai valstī var lietot ģimenes vai kāda draugu pulka ietvaros, bet ne valstiskā līmenī. Tas ir mētrķtiecīgi ieaudzināts. Diemžēl. Ir liela daļa rakstnieku, kas it kā protestēja pret padomju laikiem, ir kļuvuši par galma rakstniekiem šai varai. Neesmu pētījis šo jautājumu citviet, bet tie varai domātie reveransi ir uztrenējuši kāju muskuļus ne vienam vien...

Es runāju par tām bailēm,kas saistītas ar sava gara produkta pārdošanu. Par ņemšanu repertuārā, turīgā slāņa neaizskaršanu, par sponsorēšanu! Un Jūs,lūdzu, nerunājiet par padomju laiokiem, ja neredzat,ka tieši tādas pat struktūras,tikai attīstītākas un slēptākas,darbojas arī mūsu demokrātiskajā un brīvajā šodienā. Padomju laiks sevī ietver arī daudz jauku lietu-lasīt prasmi no grāmatām,ne datoru pārstāstījumiem, iekšēju disciplīnu, kas nav pakārtota ārējai un līdzcilvēka respektēšanu ārpus varas ešeloniem. Ir vēl daudz kas cits.Tad jāraksta grāmata.Tā pavei,lūk,rau!

Komentārs 11:16 Jums

Par kādām bailēm Jūs runājat? Ja pat padomju laikā bija rakstnieki, kas nebaidījās, tad par ko gan mūsdienās jābaidās?Ja nu vienīgi par to, ka talanta nepietiks :)

Viss atkarīgs no uztveres.Ja kāds nespēj sakārtot situāciju savā dzīvē un vēlas atrast atbildi izrādē,tā ir viņa problēma. +++++++++++++++++++++++++++++++++++++ Sākšu ar vārdu savienojumu "Viņa problēma". Tas ir viens no ciniskākajiem formulējiemiem, kas skar mūsu kopējo dzīvošanu. MŪSU. Nevis Tavu un Manu.Mēs esam visi kopā uz zemes,vienā valstī un vienos sociāli ekonomiskos apstākļus. Zagļi un blēži,kuru nav mazums šos apstākļus pakārto sev par labu,aplaupot citus.Starp citu, nedzīvojam jau tikai redzamajā laukā,visums apkopo mūsu negantību, kā arī labās domas. Ticu, ka domas materializējas. Kas ir uztvere? Tā ir dvēselē un prātā uzkrātā pieredzes summa no kuras izriet mūsu spriedumi. Tātad ir svarīgi, ko esi lasījis,redzējis,klausījies.Visbeidzot nozīme ir audzināšanai un vēl lielāka pašaudzināšanai. Nozīme ir tam, ko tu IZVĒLIES par seva "uztura" bagātinātāju. Vēl viena piebilde. Ja jau dzīvojam tik draņķīgi, ka spējam tikai kladzināt "domājiet pozitīvi",tad ir īstais laiks un vieta KOMĒDIJAI, SATĪRAI. Kur viņa ir? Baiļu pārņemtie rakstnieki klusē, jo nedroši ir ikvienam. Tu nezini, ko ar tevi rīt VĒL izdarīs. Visiem CERĪBU,TICĪBU,MĪLESTĪBU!

viņa pat dziedāt nemāk.Baigā aktrise

tiesham! neviens cits lomas vinjai nedod, kaa tikai lidzjutibas juteejs Dzilindzers.

fui atkal tā Dzelme..vai tad tiešām ko talantīgāku uz skatuves Dailē nevārēja atrast?

Piedodiet atvainojiet, bet izrāde "Amariļļi" bija kaut kas vājprātīgs! Ja tas vēl ir pēc Noras Ikstenas darba - tad šī kundzīte savā dzīvē laikam saskata visapkārt tikai tumšas krāsas un nekā pozitīva. Pēc tās izrādes noskatīšanās palika pretīguma izjūta vēl ilgi.