Jauna komēdija Valmieras teātra repertuārā bija vajadzīga, īpaši Lielajā zālē, un ne tikai tāpēc, lai teātris nopelnītu naudu. Nav pilnīgi nekā aplama, ja skatītāji vēlas kolektīvi pasmieties par līdzcilvēku nedienām, ja tās asprātīgi atspoguļo uz skatuves.
Režisora Vara Braslas humora izjūta arī nav apšaubāma, to viņš ir demonstrējis gan savās filmās, gan izrādēs. Taču gadījums ar Nepabeigtajām kāzām ir sarežģīts, jo režisors kopā ar savu pastāvīgo autoru Alvi Lapiņu nolēmuši pārmontēt un skatuvei lugas formātā pielāgot pasena scenārija fragmentus, proti, izmantot 90. gadu otrajā pusē filmēto valodas mācīšanās seriālu Palīgā, kas savā žanrā bija asprātīgs un veiksmīgs. Tak ir drusku atšķirība, vai mēs skatāmies seriālu vai izrādi, un tieši šeit sākas nepārvarētas problēmas.
Sirmgalves ar urbi
Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša iekārtotā postpadomju viesistaba ir visu galveno izrādes notikumu norises vieta, izņemot otrā cēliena sākumu, kad darbība risinās skatuves priekšā. Šī nemainīgā telpa izrādes veidotājus mudina sižetu pielāgot apstākļiem, radot gluži neloģiskas situācijas. Piemēram, kontaktligzda, kurai ir pārāk mazi caurumi, lai iespraustu jauno kafijas dzirnaviņu vadu, atrodas viesistabā aiz dīvāna, tas rada iespaidu, ka Kronīšu mājas virtuvē elektrības kontakta nav, tāpēc sirmgalvei Ernai katru reizi, kad gribas samalt kafiju, jāiet uz viesistabu un jāatbīda dīvāns. Tāpat jābrīnās par izrādes veidotāju radīto priekšstatu, ka senioru vecuma sievietes ir tik dumjas, ka neapjēdz pirms urbšanas, turklāt urbjot elektrības kontaktā (!!!), atslēgt strāvu. Tas ir smieklīgi?
Dzīves modelis uz skatuves redzamajā dzīvoklī ir samērā aptuvens. Pastāvīgi to apdzīvo Vizmas Kalmes atveidotā Erna, savukārt viņas meita un znots it kā šeit dzīvo gan, bet neapšaubāmi pakārtotā statusā. Vēl ir jauniešu pāris, kas grib precēties, puisis avantūrists Rūdis, kurš arī pretendē uz meitenes roku, bet koķetē arī ar māti un vēl, cik var saprast, pusi pilsētas sieviešu, kā arī viņa sadarbības partnere, policista sieva Alise, kura gatava uz provokācijām. Epizodiski parādās pats policists, ātrās palīdzības ārsts un burvīgais blēžu Martinsonu pāris, kā arī modificēta Trīnes versija – kaimiņiene Velta turku apģērbā.
Tāda ir tēlu sistēma. Taču šie tēli darbībā tiek iesaistīti seriāliskā virspusējībā, tāpēc aktieriem ir grūtības izveidot interesantus, kaut cik apjomīgus raksturus, un tie paliek karikatūrisku tipāžu līmenī, ko pastiprina apzināti ērmīgais parūku lietojums. Savukārt sižets ir saraustīts ainiņās, kurām nav izteiktas secības un kuras brīžiem arī nav īsti atdalītas. Tad nu sanāk, ka zupu ēst atnākusī kaimiņiene pazūd no virtuves, jo sākas nākamā epizode, kurā kaimiņienes nav. Šīs neveiklības varētu attaisnot, ja režisors būtu vairāk gājis atklātas spēles virzienā, nepiesedzoties ar reālpsiholoģijas vīģes lapu. Nevis «kā dzīvē », bet izkāpināta teatralitāte šādas kvalitātes dramaturģiskajam materiālam būtu nākusi par labu. Tagad ir ainiņas, kas drūp gabalos, un pa vidu vēl varoņi cits citam stāsta anekdotes vai nepiemērotos brīžos piepeši dalās atmiņās par rindām pie veikaliem padomju laikā.
Alise un Bazilio
Aktieru veikumu izrādē Nepabeigtās kāzas var dalīt divās daļās – tie, kuri ir atraduši, aiz kā aizķerties, lai izveidotu tēlu, un tie, kuri nav. Pie pirmajiem pieskaitāms Januss Johansons ģimenes galvas Kronīša lomā – viņš gan izspokots ar parūku, kuras galvenā rota ir pliks galvvidus, no kura mati stipri tālu atkāpušies. Vispārējā aptuvenībā (brīžiem rodas sajūta, ka dakteris Kronītis lielu daļu laika pavada sava dzīvokļa tualetē) aktieris spēj iezīmēt tipiskā latviešu vīrieša īpašību komplektu un pasmīdināt publikā esošās dāmas ar neveikliem mēģinājumiem piezvanīt intīmo pakalpojumu servisam Vēl un vēl.
Savukārt viņa sievas lomā Baibai Valantei vielas, no kā veidot tēlu, praktiski nav, izņemot simpātijas pret palaidnīgo meitas pielūdzēju Rūdi, kura lomā Ģirts Rāviņš arī paliek teksta līmenī. Saprast, kāpēc viņš vēlas par katru cenu ieprecēties šajā ģimenītē, īsti nevar.
Vizmas Kalmes tēlojumu vecmāmiņas Ernas lomā ietekmēja aktrises saaukstēšanās, ko teātris atjautīgi glāba ar mikrofona palīdzību, tomēr nevar nepamanīt, ka ne jau veselības stāvoklī vien ir problēma. Ernai izrādē ir būtiska loma, viņa ir sižeta ass, jo aktīvi iesaistās visās norisēs, taču vismaz pašlaik aktrise paliek pie tā, ka viņas varone vajadzīgajā brīdī pasaka vajadzīgo tekstu. Tāpat, izņemot sadzīvisku darbošanos dotajos apstākļos, dramaturģiskais materiāls neko nepiedāvā abiem jauniešiem – Madarai Borei un Uldim Sniķeram –, kuru nākotnes attiecībās iezīmējas modelis, ka vīrietis būs galva, bet sieva – kakls, kas galvu groza.
Košākais pāris, lai arī tam atvēlētais laiks uz skatuves nav pārāk liels, ir Ineses Ramutes un Arnolda Oša blēži, kas precīzi atbilst Lapsas Alises un Runča Bazilio tandēmam no pasakas par Buratīno (vēl jo vairāk šo iespaidu paspilgtina aktrisei uzliktā spilgti rudā parūka). Aktieriem ir liela pieredze komisku tēlu veidošanā, un tā palīdzējusi faktiski ne no kā uzburt asprātīgu detaļu virtenes. Nelielajā pavedinātājas Alises lomā visnotaļ brīvi jūtas Ilze Pukinska. Lai arī šo aktieru sniegums nav brīvs no klišejām, tomēr viņu humora izjūta palīdz atsvaidzināt kopumā diezgan neinteresanto situāciju virkni. Mazlomiņas pieklājīgi nospēlē Krišjānis Salmiņš un Oskars Morozovs.
Atsevišķs ir stāsts par vēl vienu sižeta blakuslīniju, proti, Skaidrītes Putniņas atveidoto kaimiņieni Veltu. Gados pavecā sieviete patiesi ir noticējusi, ka spēs atrast laimi, izejot par sievu pie turka, un aizsapņojusies tik tālu, ka būtu gatava ieņemt viņa bērnu, ja bioloģiski tas vēl būtu iespējams. Aktrise apvieno tēla groteskās izpausmes ar patiesu līdzjūtību pret savu varoni, kura dzīvo ilūzijās, kas sabrūk. Jurates Silakaktiņas veidotie tērpi Veltas gadījumā gan izceļ šī stāsta komisko pusi.
Kopumā izrāde atstāj ārkārtīgas pieticības iespaidu. Tā ir godprātīgi iestudēta, taču literārā materiāla plakanums ir izšķirošs. Pilnā zāle smejas pie katras mazākās iespējas, jo ir noilgojusies pēc komēdijas, taču skatītājiem tiek piedāvāts komēdijas izstrādājums. Turklāt no mārketinga viedokļa veiksmīgais nosaukums Nepabeigtās kāzas ir maldinošs – kāzas nemaz nesākas. Rodas sajūta, ka teātris savu skatītāju pārāk augstu nevērtē, bet tā droši vien nav. Vienkārši lieku reizi pārliecināmies, ka ilggadējs radošs tandēms automātiski negarantē kvalitāti.
Nepabeigtās kāzas
Valmieras teātrī 24., 25.V plkst. 18.30; 18.VI plkst. 13
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 12,50–17