Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Ja mēs šitā varētu dzīvot mūžīgi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
kurācija
k
2 nedēlas pagājuša. Meičas vāra zaptes, lasa stiķenes, ēd ķiršus, uzmanās no kauliņiem, skumst, ka zemenes cauri, būs jau vēl vēlās. Zustrenes šogad padevušās, jāņogas baltas un sarkanas. Kāds šovasar ābolu gads? " Maiz viņš ēd, cik grib, gaļ, to tā nevar, to es nogrēž ar mēr! "- prūšu ķēms Švecheimers. Cēsis būs lekcijas, svētku reizē kā uz deguniem! Izrādes būs, brīvkartes nodrošinātas. Žagaru Jurim silti sāni, varēs ntriekt pa veciem un jauniem, un galvenais vēl nebijušajiem notikumiem, redz, tirgū vēl nekā neesot bijis, "Porgijs un Besa" izrādīšoties pirmo reiz, varbūt, ka kādas kupīras atceltas, nēģeri būšot īsti. Ritu Zelmani un Kārli Miesnieku ar esot ielūguši vai piemirsuši, vēl nevar zināt! Kultūras ministre teic: Festivālam raksturīga radoša drosme, es atkal iebilstu, ka festivālu RAKSTURO. Jaukus svētkus, spodrību latviešu valodai!
KDi. KDi. KDi
K
Sveicināti, lūdzu, pastāstiet interesentiem, vai plānojat Līgo vakara "naglu" apskatīt no profesionāļu skata punkta, vai domājat, ka "Saplēstā krūze" tiks salīmēta ar teātra, aktiermākslas, režijas un scenāriju tapšanas "ķēķa" apskati? Vai "Likteņa līdumnieki", kas pašlaik iet tv kā atkārtojums nav uzmanības vērti? Runa taču ir par latviešu lieteratūrklasiķu darbiem!
BALTĀ FUKSIJA
B
Ziedēdama uz Blaumaņa loga ilgojos, skumstu un mīlu, ceru uz laviešiem, kas vēlētos uzrakstīt rakstu par "SKRODERDIENU" gaitām uz latviešu skatuves, varētu tapt grāmata. 1. Atspoguļotu lugas ceļu, kas vedis uz TAUTAS MĪLESTĪBU un dievināšanu, caur ērkšķiem un noliegsmi. 2. Ietvert dažādu gadu recenzijas, izceļot būitisko/ svarīgāko. 3. Atspoguļot tradīcijas un novatorismu tēlu atklāsmē, atklājot interpretācijas iemeslus, sasniegumus un zaudējumus. 4. Veidot atsevišķus portretus par personībām, kas radījušas tieši šajā lugā leģendārus tēlus. 5. Stāstīt par skatuves gleznotājiem un kostīmu māksliniekiem. 6. Par muzikālās daļas nesavtīgajiem pūliņiem, to nozīmi izrādes atmosfērā. Tehnisko darbinieku izveicību, piemēram, krāsns sagatavošanas un sprāgšanas norisēs. Pankūku cepšanas meistarienēm. 7.Skroderdienu notikumiem Druvienā un citās brīvdabas izrādēs. 8. Iekļaut ne tikai teātra vēsturnieku, bet arī sabiedrības apskatnieku darbus, kas interesanti stāsta par konkrētām izrādēm 9. Grāmatu sagatavot ar visbagātīgāko ilustrāciju klātesamību. ŠEIT KDi lappusē turpināt diskusiju par konkrēto 23. jūnija izrādi, kas izraisījusi viedokļu sadursmi un nevedusi pie ilgus gadus rūgušās NESAMIERINĀTĪBAS, jo esam nonākuši pie traģiska iznākuma, atziņas, ka "TĀLĀK VAIRS NAV KURP IET".
zaļā krūze
z
Par to, kas bija vai nebija, runāt vispār negribas, bet sēžot pie tv ekrāna nevarēju iejusties, kaut gan vismaz tuvplāni kaut ko parāda, ko redzēja un juta publikā druvienā, to gribētos uzzināt. neviens neatsaucas. Nesaprotu, kāpē tv uzvedumi, kā Saplēstā krūze, Likteņa lidumnieki kritikai nav saistoši, Skroderdienas varbūt būtu šoreiz recenzējamas. Agrāk uz 100, 200, 300. to izrādi rakstīja, tagad ne. Latviešu klasika kā šķiet, nav interesanta, vismaz ne tik, lai papulētos notikumus fiksēt.
Blaumaņa akcionārs
B
pēdējā laikā slikti guļu, mīlas mokas, lasīju Blaumani, pārlasīju komentus,iedomājos par mūs čekas ilggadējo pieredzi. Daudz ko nemaz nedrīkstētu rakstīt, jo kā Trīne sak: nevar jau zināt kā kādreiz, iedod katram bērnam pa bambankai... Vēl lasīju "Indrānus" 3. cēl. 9. sk. Ieva; Ja tu viņam par ŠITO lietu VIENU VĀRDIŅU iepūtīsi ausīs, tad nebūs labi. Tad es tev par to atdarīšu kā vien varēdama. Nudie atdarīšu- jānudie! Māte: Vai nu cirvim vēl jāzvērē, ka tas koku saēdīs, vai tev jādievojas, ka tu mani nīdīsi. (-) Bet zini, ka no tava naida vis nebīstos. (-) Tu manā sirdī savus viltus darbu ar nikniem vārdiem gribi noslogāt. (-) Tavi akmeņi par viegliem. Fināls: Tēvs: Tu esi akla...Un tomēr mēs dzīvosim.(-) Māt! Māte: Tu pakriti? (-) Kur tu esi? Tēv...(-) Priekškars. Esmu jūtīgs, iejūtīgs, ar gaišredzības spējām. Ko redzu? Finku! Viņš man saka: Neesi tik naivs, visi tavi e-pasti, komenti tiek atkosti. Labā vēsts: Neesi sacījis, ko nedomā. Nav arī iemesla sašust, ka komenti ir a n o n ī m i, tā tikai mums liek domāt, lai demokrātijas pavalgā, cilvēki pasaka, ko domā. ZIŅĀM visos laikus bijusi zelta vērtība. "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!"- BLAUMANIS.
Žurnāla " IR " ABONENTS
Ž
Nr.26 (323) 10.lpp: Pauls Raudseps citē britu filosofu Džonu Stjuartu Millu, ko teicis pirms 150 gadiem: "lai panāktu savus mērķus, sliktiem cilvēkiem nekas cits nav vajadzīgs kā vienīgi labu cilvēku malā stāvēšana un nekā nedarīšana". NEPRĀTA UZVARAI PIETIEK, LAI SAPRĀTĪGIE MALĀ STĀV! ( citātu neizvēlos ar burtisku nozīmi, bet doma man tīkama, feini un visiem laikiem, vai ne?)
  • 2
  • 0
replika
r
kad komentētāji kadrā un aizkadrā tekstus pārstās lasīt amerikāniski aprobežotajā viennozīmībā ( viennozīmīgi tikai ir tad, kad sūdu žņaudz saujā, bet tad arī ne, jo nevar zināt, pa kuru galu nāks savvaļā), sāksies saruna/ diskusija
Mītau(v)-nieks
M
Manuprāt ZIGMUNDAM SKUJIŅAM vajadzētu pārskatīt savu attieksmi pret latviešu kultūras bagātināšanu, varbūt arī savas, teiksim tā, alkatības pazīmes, pārliecīgo lepnumu, kā šķiet, un DĀVĀT iespēju uzvest šos divus darbus uz skatuves, samierinoties ar honorāru, kāds tas pienāktos katram mirstīgam cilvēkam. Ja nu notiek BRĪNUMS, pēc kā visi dzenamies un gaidām?
grafomāns
g
Manuprāt, ir 2 gluži vai ģeniāli literatūras darbi Zigmundam Skujiņam. 'Miesas krāsas domino", Ināras Sluckas dramatizējums, "SIRŽU ZAGĻA UZNĀCIENS", dramatizējumu vajadzētu pasūtīt Kārlim Vērdiņam. Pirmo Skujiņš būtībā aizliedzis ( telefoniski) iestudēt NT. Otrajā pārcenties Blaumaņa homoseksualitātes "pierādīšanā", ko daaļēji, pats varbūt pat neapzinoties, izpircis pats sevis uzrakstītajā ainā: Balumanis un fon Andrejanovs atrodas istabā ar alkovu ( nišu) , tur viņi it kā būtu, biezs aizkars aizvilkts, spēlējot paslēpes un atklājumu. ienāk fon Andrejanova kundze...atvelk krītošos "plīvurus", aiz tiem nekā nav... Abi šie darbi būtu uzvedami NT, sagādājot repertuārā latviešu kultūras vienības. Kas Skujiņam nav ļ;āvis savu ģenialitāti pilnīgot un novest līdz galam? Manprāt, SKAUDĪBA pret Blaumani kā spalvas brāli, ja rakstnieks to pārvarētu, kā Blaumanis nepārvarēja savu dzīves ziņu, to pārmērīgi turot IDEĀLU važās, gūstā, mēs VĒL varētu saņemt miesas krāsas domino AR NOSLĒGUMU, jo tieši beigas, kas it kā pretendē uz postmodernismu ir neizstrādātas, paliek gaisā vai putekļos karājamies.
"NO BRAKU KALNA" 2
&
Kādu dzīves uzdevumu tu uzskati par labāko? Būt visam labam par ceļa rādītāju. Kas tu vēlētos būt, ja nebūtu tas, kas esi? Zemnieks pilns spēka, un inteliģents, bet ne izglītots. Kur tu vēlētos dzīvot? Tur, kur egoisms valda vismaigākā formā. Kad tu vēlētos būt dzīvojis? Nekad. Ko tu turi par nelaimi? Būt nesaprasts jeb nomocīts no tiem, kurus es mīlu. Tava mīļā krāsa? Gaišrozā. Balta fuksija. Rezēda. Kādus vēsturiskos raksturus tu neieredzi? Visus netaisnos. Kādas kļūdas tu vispirms attaisnotu? Tās, kas izdarītas muļķībā. Pret ko tu sajūti nepārvaramu riebumu? Pret netiklības mājām, grimētiem vīriešiem, pīpojošām sievietēm. Kādas īpašības tev patīk pie vīrieša visvairāk? Miesas sp';ek. Dzīšanās pēc saprātīga mērķa.. Kādas pie sievietes visvairāk? Sirdslaipnība. Skaistums. Čaklība. ( Blaumanis savu sievietes ideālu iemiesojis Kristīnes tēlā. ...Pašam rakstniekam tiekšanās pēc ideāla gan bija šķērslis uz personisko laimi. Šķērslis, kuram viņš pats netika pāri pat tad, kad ar prātu apjauta savu lielo dzīves kļūdu. šos izvilkumus veltu VISIEM SIEVIEŠU UN VĪRIEŠU LOMU ATVEIDOTĀJIEM Blaumaņa lugās. Tava mīļākā nodarbošanās? Paklausīties, kad mani slavē. Ko tu turi par laimi? Kad esi neglīts un tomēr tieci mīlēts tevis paša dēļ. Tavs moto? Tat tvam asi! ( tulkojiet katrs pats).
" NO BRAKU KALNA "
&
Antons Stankevičs "Liesma"1973. 93./94.lpp. Rūd. Blaumaņa pašraksturojums. Tavas mīļākās vēstures varones? Mesalina. Kleopatra. Katrīna II. Valērija MESALINA (latīņu: Valeria Messalina), dzimusi 17. gada 25. janvārī vai 20. gada 25. janvārī, mirusi 48. gadā) bija Romas impērijas imperatora Klaudija trešā sieva. Savulaik bijusi viena no ietekmīgākajām personām impērijā. Savas uzvedības dēļ kļuvusi par seksuālās izvirtības simbolu. Sodīta ar nāvi, kad centās atbīdīt no varas imperatoru Klaudiju. KLEOPATRA VII Filopatora (grieķu: Κλεοπάτρα Φιλοπάτωρ, dzimusi 69. gadā p.m.ē., mirusi 30. gadā p.m.ē.) bija pēdējā hellēniskās Ēģiptes valdniece no maķedoniešu Ptolemaja dinastijas (Lagidovu dinastijas). Viņas tēvs bija Ptolemajs XII. Kleopatra tiek uzskatīta kā pievilcīga, gudra un izsmalcināta sieviete, kurai bijis mīlas sakars ar Jūliju Cēzaru un konsulu Marku Antoniju. Viņai patika peldēties pienā. Tas arī bija viņas ilgā skaistuma noslēpums. Viņa izdarīja pašnāvību pieliekot pie krūtīm indīgu čūsku un ļaujot, lai tā iedzeļ. KATRĪNA II Lielā (krievu: Екатерина II Великая), (dzimusi 1729. gada 2. maijā, mirusi 1796. gada 17. novembrī) bija Krievijas imperatore. Viņas valdīšanas laiks ilga 34 gadus (no 1762. gada 28. jūnija - līdz pat nāves dienai). Pēc Krievijas imperatores Elizabetes (Елизавета Петровна) nāves 1762. gadā, par Krievijas caru kļuva Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš tronī pabija tikai sešus mēnešus. 1762. gada 29. jūnijā valsts apvērsumā Katrīna gāza no troņa savu vīru (kuru 7. jūlijā viņas favorīti nogalināja) un kronējās kā imperatore Katrīna II. 1764. gadā Katrīna II bija vizītē Baltijas provincēs. Šai laikā viņa nedēļu uzturējās Rīgā un, izceļojot ārpus savas valsts, apmeklēja arī Jelgavu (Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzemes hercogistes galvaspilsētu), kur apciemoja hercogu Ernestu Johanu Bīronu, lai tādējādi stiprinātu viņa nedrošās pozīcijas Kurzemes tronī. Gandrīz visā Katrīnas II valdīšanas laikā notika Krievijas impērijas teritoriālā ekspansija, pievienojot arvien jaunas zemes, galvenokārt, dienvidos un rietumos, iegūstot izeju uz Melno jūru, tai skaitā iekļaujot impērijas sastāvā arī Krimas pussalu. Gan Katrīnas II valdīšanas laikā, gan arī visā turpmākās vēstures gaitā, viņas radītā milzīgā valsts tā arī nespēja integrēt daudzās tautas un etniskās grupas vienotā sabiedrībā ar kopīgu kultūru, vērtībām un tradīcijām, atstājot šīs neatrisinātās problēmas daudzām nākamajām paaudzēm, līdz ar pastāvīgiem iekšpolitisko satricinājumu draudiem. Mazvēsturiski: Katrīna II ieviesa vīriešu garderobē triko, lai pilnīgi atspoguļotu vīrieša rotu. Vēlāk izrādījās, ka ārēja forma var būt arī maldinoša, ja zem triko novieto atribūtiku atspoguļojošus priekšmetus. Katrīna II seksuālā ziņā pierādīja, ka ir uzņēmīga un nesātīga baudītāja, kas dara viņai godu un izceļ viņas personību Sievietes enciklopēdijā, kuras pēdējais sējums nav vēl uzrakstīts. IZZIŅAS MATERIĀLS, KĀ CERU, APKLUSINĀS VISUS AGRESORUS, KLEPTOMĀNUS un GRAFOMĀNUS, kas še komentē, nedodoties vasarīgajā dabā. Līdz ar to patoloģiski ir uzbrukumi Indras Rogas Skroderdienu interpretācijai un izrādes tonalitātei kopumā.
briesma
b
Kaut kādi baisi komentāri. Grafomānija plus agresija. Ja nebūtu šo Skroderdienu, pasaule laikam šo "palagu" rakstītājiem šķistu labāka. Ieelpojiet vasaru un beidziet zākāties!
jaukums
j
Silvijai Radzobei ir grāmata "Uz skatuves un aiz kulisēm" 768. lpp., vākus neskaitot, ja pārrēķina palagos, sevišķi daudz neiznāk. tā kā viss tomēr ir relatīvi.
  • 4
  • 1
jaukums
j
Galvenais: elpojiet dziļi! Ja nebūtu, bet BIJA! Likumsakarīgi izcēlās, no nenogrimušām pilīm. Nebaidieties, nebīstieties, pārvariet briesmas, drošam pieder pasaule! Jauku visiem vasaru, pat...novēlu. Un ogas- stiķenes īpaši, un plūmes. "Ai, plūme pārplīsusī, kā tā smeķē! "
  • 3
  • 1
vakar vakarā gribēju mieru salīgt,
v
nesanāks arī, jo pieļāvu iztēles Naglu: sasēdiju sev līdzās pie TV ekrāna izlasi: Ludmilu Špīlbergu, Antu Klinti, Mirdzu Šmitheni, Emmu Ezeriņu, Olgu Krūmiņu, Aleksi Mierlauku, Žani Katlapu, Jāni Osi, Jāni Lejiņu, Ernestu Feldmani, Irmu Graudiņu, Mildu Zīlavu, Olgu Lejaskalni, Ņinu Melbārdi, Elīzu Miezīti, norīkoju, lai Alfrēds Amtmanis-Briedītis pasniedz kafiju, Visvaldis Silenieks dala cepumus, Helēna Romanova uztur jautrību, bet Berta Rūmniece ielej no blašķītes, lai būtu visiem LABI. Jāsaka, vakars pagāja bez provokācijām un balsošanas, visi bija ĻO-o-oti apmierināti, Klintīte nodziedāja Zāras dziesmiņu, Ezeriņa aprieba, Osis gan nevienu nesveicināja-sākumā, bet vēlāk piedāvāja mēslu spaini no sava dārza. Olgas- Krūmiņa rādīja kājas, lai zinot, ka štātēties jāmāk, bet Lejaskalne smējās kā budzeni taisījusi, lai tās Skroderdienas vispār gaismu 1955. gadā ieraudzītu, Staļins nupat tik kā 1953. gadā bij galus atdevis, tā kā visur vēl valdīja globālas sēras. Sigrīda Grīsle, Rihards Zandersons, Ēriks Brītiņš un Baiba Indriksone sēroja mazliet vairāk par citiem, mazā, maigā, žiperīgā tā stāstīja. Daudzveiži stājās kompartijā, vajadzējis vairāk, bet kas var zināt, visi nemaz nesatilpa iekšā. Kādam aizvien vieta AIZ durvīm. Smuki pavērt un paklanīties, ai, tā ir prasme. Sebris sulaiņus vienus pašus krietnu laiku spēlēja, kamēr kļuva disidents, uztaisīja vienai meitai bērnu, bet nezināja, domājis esot, ka krāniņš pil. Skroderdienās, Videnieks arī neesot spēlējuši, tik Līgo skatā uznākuši pāris reižu. *** Tātad vakar, kā dāmas, tā kungi pieņēma rezolūciju, ka atbalsta teātra centienus: vadi katram aktierim visās vietās, runas kultūru pārcelt uz pīpētavu, orķestri norīkot, lai ilustrē iekšējo noskaņojumu, procesu u.c. negācijas, nav ko pašiem pārdzīvot, atbalstīt Lūriņas jūtas pret Paulu kā izbijušu kultūras ministru, prezidenta padomnieku kultūras jautājumos un NT kaimiņu. veidot teātrī volontieru grupu, kas šļāks ūdeni skroderu vietā, dzīs naglas skatuves strādniekiem mīkstumos un dalīs lomas, vēlams no rītiem, tukšā dūšā, direkcijas telpās. Veidot īpašu atbalsta grupu caurgājējiem, kā Poļiščukai, Kalniņu Rēzijai, Serbrjaņņikovam, Jurkānei un nedaudziem citiem. Par komendanti izrīkot Struku- Zoli vai otrādi. Atgriezt- vaļā vai ciet Zagorski un Plēpi. Būs 2 Ābrāmi, trešo pielikt Jakovļevu, par vecu?, nekā papētiet, cik gados viņam vēl mazi bērni bija. Veterānus salikt būros, lai spēlē caurviju darbību- kladzina, pēkšņina, rej, ņaud un kvākšķina. Muzikālajā jomā renovēt spēlmaņus- Burkovska lai mācās pūst uz ķemmes, Grasbergs uz arfas, bet Egliens uz nerviem. Padomāt, vai Raimondam Paulam nav vēl kāda atzīmējama diena, ko viņš gribētu ziedot NT, piemēram: Teātru likvidācijas dienu varētu svinēt, bet Saeimas beņķu atsēdēšanas dienu tikai atzīmēt. Neielaist teātrī nevienu Satīru, lai visādu fekāliju gadījumā šķiet, ka līst lietus. Lai Tautas māksliniei klusē kā līdz šim, tauta sapratīs! Tāpēc, ka tradīcijas ir tradīcijas- RUBENIS, INKĒNS un ČIPSĪ- Labvakar puiši pierādīja, ka TAUTAS mīlestība dara brīnumus un paliek Mūžīga! Vakar vairs nav IR nemainīgs RĪTS! RAIŅA ideju drāmas vislabāk izprot Serebrjaņņikovs, Dobrovenskis laikam patērēja 12 gadus, bet šis sarāva simtnieku kā kreklu dupsī! *** LABĀS vēstis: DRUVIENAS ļaudis un visi, kas atdeva Dzīvību Vasaras Saulgriežu svētkiem, apmedojami, tikai nepiešķiriet ordeņus, tad būs viszemākās šķiras. SAKOPT, TURĒT GODĀ ik dienas, SIRDI krūtīs turēt un taisnīgi dalīt latvjiem, tas in NENOVĒRTĒJAMI. " Braki", "Meņģeļi", "Druviena" pasludināmi par SVĒTVIETĀM. Neteiksim runas, nelasīsim lekcijas, neizteiksim līdzjūtības, ATJAUNOSIM DUSTA UN CUKURA RŪPONIECĪBU, rādīsim pasaulei PERSONĪGO PIEMĒRU, LATVIEŠU TAUTA VAR, BŪS !
jaukums
j
Agresijas NAV, gandrīz nemaz, manuprāt, grafomānija, ja to tā tīkas saukt ( izvēlamies šādu masku), ir nostājusies pretim staļinismam ( arī maska). Pastāstīšu savu pieredzi: mans vectēvs, kas Staļins nomira, noņēma isimusa portretu un tā skaistā siena, tikai mušu nedaudz apķēzīta, ir stāvējusi ilgi tukša, tagad es kā mazdēls izšķīros par renoivāciju postmodernisma stilā, lietojot visjaunākos teātra valodas līdzekļus- pieliku Silvijas Radzobes ģīmetni ar bārdu. Kas man to var liegt? Pie savas sienas taču, ne visu kopīgām mājām, kur arī teātris pieskaitāms. Silvija Radzobe jaunākā KDi numurā par vecumu runā, man kā ik vienam drošam nāves kandidātam ienāca grēcīgas domas prātā. Cik pašai gadu? vairāk kā man. Es vecs nejūtos, domāju, ka viņa arī ne. Ko tad par vecumu runāt, ko vērību piegriezt? Dzīvojam tik nost. SPĒKS, VARA, NAUDA, SAKARI, lūk attīstības pamats! Un vēl Lielais Kodols ( profesora Dāles izgudrojums, vai), kam, izrādās, mēs pievienošoties ar savu pozitīvo daļu, ar to, ko esam sakārtojuši saskaņā ar pasaules pozitīvo pieredzi. Es, piemēram, katru rītu mazgāju rokas nevainībā, jo tā, kā jaunākie pētījumi rāda, atjaunojas. Vienviedokļa dominējošā pasaulē grūti sākumā šķiet, ja citi arī vēl uzdrošinās, bet "Lēni viļņi nolīdzina skabargainas klinšu sienas, Lai zem gludās virsas savas Slēpj tās dziļu brūču gravas". BRŪCE ir brūce, kā sava, tā cita, ir dziļāka, sāpīgāka, nedzīstoša vai dziedējama, mēraparāta nav.
  • 2
  • 1
Mieta daļa
M
Kaut kur lasīju, ka cienījamā atklāja, ka pašai laba veselība esot, ko nu? Vai nevajadzētu pamaitāt? Kā tauta domā, vai ciankālijs derētu, bet Centrātirgus žurkas ātri pie visa pierada, pārpeldēja Daugavu un aizgāja jaunos izteiksmes līdzekļos, karnevālos. Ai, maska bālā, šai karnevālā! Cerība? Tikai uz muļķiem un toreadoriem!
  • 0
  • 0
Miets
M
Pie reizes jau neesam aizmirsuši par iznīcināto cukurrūpniecību, Jelgavas CF ātro nolīdzināšanu līdz ar zemi, lai tikai Rāviņa un Rozes projektam gali ūdenī un nauda maisos, arī zem acīm, kam seko nāve, dvēsele atmin mellos darbus, redz tāda ķeza, Lielupē, Rāviņam nervi stiprāki, bet reiz jau viņš arī pats sevi piegriezīs ar visu ZZS. Jelgavā jau sen CITI strādā, kamēr Rāviņš tālo galvu, pilnu Prāta Vētras. Bet ko te gribētos piebilst- zaimniji otnošeņije- kultūra stiepj no valsts aparāta, bet valsts aparāts, spalvu spodrināšanas brīžos, no kultūras. Daudz veco komunistu- pilnas malas, aizliegtas partijas darboņi visur, re, ja loģiski domā, tad vēl viņu meitiņas, dēliņi apsaimnieko kopīgu sistēmu. Tad jau vēl 40 gadus tas bantstārps staipīsies, ja nenotiks BRĪNUMS. Vissliktākais, ka JAUNAIS, progresīvais, modernais, šodienīgais IZSLĒDZ pieredzi, krietno un labo, kas pirms JAU radīts. Sāk ar ES. Blaumanis, par kuru šobrīd runājam, kļuvis TIKAI izejviela, bet lai viņi paņem paši no sevis, tad ar to mazumiņu, kas piemīt uztaisa šedevrus. NEKĀ, grābstās kā mironi gar svecēm. ne kādam laikmets, ne vēsture, ne viss iepriekšējais kultūrslānis interesē. Atnāk Kairišs un fantazē, jau kuru reizi caur ledusskapi un gaļas gabaliem. Roga, kad, atvainojiet, pakaļā ar savu mazumiņu, pasauc Gruzdovu, saka, visi domā, ka viņš, JĀ viņš, jo viņam ir sava amata prasme. Žēl tikai, ka nestrādā ar KRIEVU klasiku, bet rūpējas par latviešu. nebūtu noieta? BŪTU gan, bet tad atkal atklātos paša caurumi/ robi, ērtāk un daudzsološāk pavarot citu tautu darbus. Tad ierodas kritiķes. Radzobe priecājas, ka aug augumā šodienīgas teātra valodas sapratēji, tāi kā viņa pati- koki un krūmi BEZ SAKNĒM, ko pati cērt, cik spēki atļauj. Un atļauj daudz, JO PROFESORE, KAVALIERE, Universitātes valdniece, NRA recenzente ( Lemberga izdevums), tā domāšanas veida pārstāve, kas audzis no komunistiskās partijas. Nekautrējoties pie šaujamajiem, agresīva, bezkaunīga, ar noteikšanu visur, kur naudu dala un balvas piešķir. Tikai viens mierinājums, ka arī viņu gaida tā pati DOBE, kas visus, tur viņa ievelsies, lai Dievs nedod, kā Brežņevs, zārkam noskanot!
  • 3
  • 0
Klucis
K
Pie reizes Nacionālā attīstības plānā paredzētā "ekonomiskā izrāviena" īstenošanai arī par VEF, RAF, Komutatoru un neuzcelto Robotu rūpnīcu vajadzētu atcerēties! Kamēr latviešu tautas galvas (inteliģences) domas būs pārņemtas ar Vašingtonas konsensa, Boloņas procesa un Stambulas konvencijas sekmīgāku īstenošanu - tikmēr būs - tikai diezin vai kas labāks par ķimeles, strunkas u.c. "Eiropas vērtību" nesēju brūvējumiem.
  • 0
  • 0
interesanti
i
cik daudzi spēj ķert šos izvirdumus a la teātra virtuve laiku lokos,Vispār jau dikti interesanti lasīt, jo personāži zināmi, Par H,Romānovu nežēlīgi satriecošs stāsts... un varbūt tā arī bija...
es tā neteiktu, dārgi samaksāts
e
mazšaubieties pat mirkli, ja teiktu visu, aizskartu cilvēku piemiņu Mūžībā, bet gan jau saudzīgi pastāstīsim TO teātra vēsturi, uz kuras virsbūve brūk
  • 5
  • 0
KRIEVČIGĀNISKĀ ICKOTĒKA
K
OĻA SPRĒSLINŠ no "Limuzīna" sāpīgā mīļumā pavilktos: MĀMIŅ ! Vēl "Limuzīnu" un "Dullo Paulīni" būtu vērts saukt te starp rindām, jo diez vai šolaiku aktrises laižas tik zeme, ka būtu pētījuša, piemēram, Ellas Jēkabsones, Emmas Ezeriņas,Lidijas freimanes, Antras Liedskalniņas, Elzas Barūnes, Anitas Saldumas, Amālijas Jaunvalkas, Ainas Jaunzemes, Lilitas Bērziņas, Lilijas Žvīgules, Emīlijas Bērziņas skatuves TĒLU veidošanas prasmi. Sākot ar Māras Ķimeles mežonīgo ienākšanu latviešu skatuves telpā, ieviesies rituāls- ES, tad pārējais, ne pirms, ne pēc tam nekādi plūdi . Vai NT mākslinieki būtu painteresējušies, kas un ko Lagzdiņš, Katlaps, Mierlauks, JĀNIS OSIS, Ludvigs Bārs darinājuši, no kādiem avotiem, ko sasnieguši? Kas tie Dimiters, Mitrēvics, Šmits tādi bija? Egliens, piemēram. Brūveris un Malbārdis, Manjakovs rada iespaidu, ka, ja ne zin, tad jauš. Vai, piemēram, SILVIJA RADZOBE ar sevis izaudzināto, piedodiet, heveri, spētu referēt, kāda atšķirība ir Ernesta Fēldmaņa, Nikolaja Mūrnieka, Pētera Lūča, Jurija Jurovska, Jāņa Zariņa režijas metodikā un rezultāta sasniegšanā. Atālujiet pasmaidīt kā Mārtiņa Zīverta Uksenam. Un arī par bābām saukt kā Mārtiņa Zīverta Nariškinam. Visi mēģinājumi pēc "Minhauzena precību" DT piecdesmito gadu iestudējuma cietuši neveiksmi. Šī luga nav taisāma, ja nepazīst gara un jūtu pasauli. Radzobes skolnieces izteikušās, ka Mārtiņa Zīverta lugās valda liek/ daudzvārdība, tāpēc mēs jauki iztiekam bez šī varbūt pat IZCILĀKĀ dramaturga darbiem. It kā zīmuļu trūktu, lai savlaik iecienīto lieko skaidrošanu dramaturģijā pasvītrotu. Bet dialoga meistarība? Tēlu sistēma? Tematiskais vērienīgums, vēstures zināšanas? BLAUMANIS paliek visādai vajadzībai. Piemēram AUCES atveidojums dievišķās Rēzijas Kalniņas izpildījumā ir tikai un vienīgi niezošas vāverītes miecēts. Kairiša, Kugrēna piedalījās pirtiņā, kurā kliedza un ākstījās, ne nieka nebēdājot par mazuli šūpulī. KĀ TAS VARĒJA NOTIKT? Metodiski, lai tikai būtu moderni, laikm etīgi, šodienīgi, bez kādiem tur sūdīgiem pagātnes mantojumiem. GRUZDOVS izteiksmīgi paņirgājās par latviešu tikumiem "Indrānos", "Raudupietē", lāviņu pie muguras piesienot, Sarmeni sadalot 2 bābās, kapu vāzītes saturu sejā laistot. KRIEVU teātris parādīja, kur "vēži ziemo", tur reanimēja Indrānu Tēvu un Māti. Mums, sākot jau ar Līnes un Sebra nesakarīgo rauduļošanu, iestāstīja, ka šīs lomas tikai sarakstam vajadzīgas, pēc būtības ne Līne ( skaistuma bezgaumības dziesminiece), ne Sebris ( savu bērnu pirms nāves atzina). Sebri Lilija Dzene uztaisīja, tāpat kā Radzobes meituki HERMANI apdievināja, Naumanim uzraugot. Indra Roga lai dzīvē prec, ko grib un spēj, bet mākslā izmantot vīriņa verdzisko dabu ir zemiski. Tradīcija- atņemiet Bonātei Lūriņa dotās lomas, kas mpāri paliks? "dziļas alkas, pēc tā, kas tavai dvēslei rads"? Lai jau būt, bet tādos nesakarīgos apjomos. ROGA, vēl nenieka daudz nepaveikusi režijā, pati sevi CITĒ. Kas par to, teātra apskatnieces izliekas, ka nesaprot. Nesaprot, ka ĒTIKA, VĒSTURES zināšanas, amata ābece ( īpaši runa) izslēgtas no aprites. FOLKLORAS zināšanas, uz kā balstīta visa latviešu izcilā DZEJA, ķirmjiem atvēlētas. Te nu ir metodiski štancēts rezultāts- Burkovska, Gaismiņa, Slucka- pat ne labas amatnieces raksturtēla veidošanā, gandrīz visi tēli debili, infantili. židu tirdzniecības būšana radusi attēlojumu ar kokiem, kur izžauti humpalu lupati. Kāda ir mūzika? Vertinska, vecu čigānu, krievu romanču intonācijas. Raimonda paula vieglās mūzikas paņēmienu iestrādājums Blaumaņa iekšās. Kā būt, ja INTA GORODECKA pēkšņi uzzinātu, ka Ugunsgrēkā un Saplēstajā krūzē REŽIJAS nemaz nav, it tikai primitīvs rosību izkārtojums. Roga pabeidza ar DIPLOMDARBU, kur PATI bija viss, režisore it kā, aktrise, viss, dabūja diplomu neko režisores statusam neapliecinājusi. "Miglā" pēc Monteņja darbiem uz skatuves panāk milzu konstrukciju, kurai nav jēgas, pielietojuma, viena pati Lūriņa pa brīžam paslauka kāpienus. Jā, latviešu mākslā, literatūrā, mūzikā valda ĢETOVŠČINA, kur varas ešelons pasludina, pārējie ložņā. Vera Mihailovna Baļuna smējās: kur mana valdība, tur es ar! Un te mēs redzam "odziņas"- māksla pielieto varas ešelona paņēmienus, publikā neiztrūkstoši sēd smagi sirgstošais prezidents ar kundzi, ministru prezidents ar ( bija?), kaifo, kad šos par dzeršanu apdzied. Vai Egliens, Šoriņš, Neimanis, Skanis zin, ka apdziedamo dziesmiņu latviešiem ir kā jūra? ka var arī bez primitīvām peršām? Tikai vajag gribēt, laiku un DARBU vajag ielikt. To nu ne, tad jau labāk vadus visos galos iekšā, tupeli dvēselei priekšā, lai nāk ĀRĀ kā nemaz nav IEKŠĀ!
piedodiet, kostīmu
p
Komentārs
  • 0
  • 0
kustību pārzine
k
nav līduši, aicināti Rubeņam spalvas glaust, bet "Kļūmējas! ", teica Ezis, rauzdamies nost no kurpju birstes!
  • 0
  • 0
Vārds
V
a ko darīt ja visi Vajadzīgie Cilv tēātrī salīduši
  • 0
  • 0
vēl
v
Atļausit pajautāt, kas Rēzijai Kalniņai piešķir tiesības būt režisorei uz profesionālas skatuves? Rainis un Aspazija ( naudas kāšana un Skrastiņš) Jūrmalā, Imanta tēvs NT mūziklā, izrādes DT, ir Seņkovam patika. Ambīcijas, mežonīga nekaunība un apziņa, ka VISU var dabūt cauri, ja grib un prot vajadzīgos cilvēkus AP sevi pulcēt un SEVI īstajos iedabūt. VKKF, mūsu tribīne, sponsoru noteikumi, reklāmas stulbums.
  • 9
  • 0
aizmirsu
a
Voldemāra Šoriņa TV "I, bitīt, matos!", tas ir īstais etalons latvju meistarībai, Neimaņa Skroderdienas nožēlojamības kalngalā izpilda latviešu teātra izcilās ZVAIGZNES! KAUNA NAV aiz tām segām, kā par Baibiņu liek sacīt kaimiņu bābām "Pūt, vējiņos". Vai mums vēl kāda LATVIEŠU literatūrai, mākslai, mūzikai atvēlēta vieta gaidāma. Ja MĒS latviešu sāksim vērtēt kā HERMANIS, tad gan pastardiena klāt. GALS būs, bet tādiem kas pēc Hermaņa ģīmja un līdzības, ar Triszvaigžņu ordeņiem sabalvotajiem. Izkāpināti, stipri izsakos, bet jau Helmi Stalta teica "Turēsimies kā mieti sūdos!' Antrai Liedskalniņai šis teiciens patika, ienesa izrādē "Ar Dievu pie zemes". Mums laiks attapties!
  • 3
  • 0
skats no malas
s
Cukurvati un popkornu nemanīju, bet alkohola bodes vairumā. Laikam izrādes dalībnieki atkal vainīgi :)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja