Par to žurnālistus pirmdien informēja JRT režisors Alvis Hermanis.
Viņš norādīja, ka jaunajā sezonā līdzekļu trūkuma dēļ nebūs pieaicināts neviens viesrežisors, kaut teātris labprāt turpinātu ar tiem sadarboties. Līdz ar to izrādes JRT jaunajā sezonā iestudēs Hermanis, Māra Ķimele un Ilze Olingere, kā arī vienu izrādi - "Klāvs" - veidos Varis Piņķis, kurš teātrī strādā arī par aktieri. Izņēmums būs vien režisors Romāns Birmanis, kurš jau labu laiku dzīvo un strādā Norvēģijā, taču JRT iestudējis savu maģistra diplomdarba izrādi - Jūna Foses "Rambuku", kuras veidošanas izdevumus segusi Norvēģija.
"Šosezon ir pauze ar viesrežisoriem, bet vienīgais iemesls ir tā pati nauda. Jo es ļoti, ļoti gribētu, lai mūsu teātrī atkal strādātu gan Gatis Šmits, gan Regnārs Vaivars, kurš pagājušogad, manuprāt, uztaisīja ļoti labu izrādi pie mums, gan vēl daži," Hermanis atzina.
Tomēr viņš arī uzsvēra, ka JRT nezaudēs savu līdzšinējo filozofiju un negrasās iestudēt izrādes tikai peļņas gūšanai.
"Mēs strādāsim tādā pašā garā kā līdz šim. Nekādi atvieglinājumi publikai vai kases apsvērumu dēļ, lai taisītu izrādes stulbākiem skatītājiem, tāds mums nav uzstādījums.. Mūsu izrādes joprojām būs dialogs ar pieaugušiem cilvēkiem, kurus mēs negribam pazemot ar kaut kādām dumjām izrādēm," viņš norādīja.
Režisors arī pastāstīja, ka patiesībā JRT sezonu sācis jau pirms divām nedēļām, ar izrādi "Zilā kalna Marta" piedaloties Tamperes starptautiskajā festivālā, bet svētdien teātra pārstāvji atgriezušies no Zalcburgas, kur nospēlētas "Klusuma skaņas".
Pirmā jauniestudējuma pirmizrāde - "Rambuku" - plānota 11.septembrī, un to iestudējis Norvēģijā dzīvojošais Birmanis, kurš šajā valstī strādā gan par režisoru, gan pedagogu. "Rambuku" būs monoizrāde, kurā spēlēs Maija Apine.
Savukārt septembra otrajā pusē - 23.septembrī - plānota "Klāva" pirmizrāde, kas veidota, izmantojot traģiski bojā gājušā dzejnieka Klāva Eslberga dzeju un vēstules. Iestudējumu veidojis Piņķis.
Oktobrī plānotas divas Māras Ķimeles veidoto jauniestudējumu pirizmrādes.
No 17.oktobra sāksies Šekspīra lugu atklātie mēģinājumi Ķimeles vadībā "Mani mīl Šekspīrs". Režisore norāda, ka teātrī šādā veidā jau iestudētas lugas, kas bijis interesants process, un to nolemts atjaunot.
"Mēs esam jau divas izrādes iestudējuši, ļaujot publikai piedalīties arī mēģinājumu procesā, un no pieredzes varu teikt, ka tas ir mums, režisoram un aktieriem, grūti, bet ļoti svētīgi un publikai ārkārtīgi interesanti," režisore pastāstīja un piebilda, ka izvēlei atgriezties pie šādiem iestudējumiem bijis vēl otrs iemesls.
"Es ļoti daudz domāju par to, ka ir norietējis lielo dramaturgu teātris un tas tā ir visā pasaulē," Ķimele atzina, kā piemērus minot gan Sofokla, gan Šekspīra vai Gētes darbus. "Nav iespējams viņus iestudēt, jo teātra valoda un arī skatītāja uztvere ir tik ārkārtīgi mainījusies, ka neviens cilvēks vairs negrib sēdēt piecas stundas un noklausīties, piemēram, Šillera "Laupītājus" vai Gētes "Faustu", vai Šekspīra "Karali Līru". Kaut arī tie ir ģeniāli teksti, un visi tam varbūt arī pat teorētiski varētu piekrist, bet to vienkārši vairs neviens nespēj izturēt," viņa klāstīja.
Tomēr, mīlot un cienot šos autorus un domājot par šo jautājumu, režisore nonākusi pie domas, ka varētu mēģināt "ar publiku vienoties šādās Šekspīra pēcpusdienās, kad mēs ņemam šīs brīnišķīgās lugas, kopā lasām un uzreiz spēlējam".
"Tādā veidā varbūt kaut arī neliela daļa cilvēku savā dzīvē pirms nāves pagūs satikties ar Šekspīru," Ķimele minēja, norādot arī, ka, iespējams, kāda no šādi veidotām lugām varētu pārvērsties arī par iestudējumu, ko vēlāk turpinātu spēlēt pastāvīgi. Turklāt šāds formāts arī neprasa iestudējuma līdzekļus, jo nav jāveido, piemēram, scenogrāfija vai kostīmi.
Šie atklātie mēģinājumi notiks katru nedēļu sestdienu pēcpusdienās.
Tāpat Ķimeles vadībā jau sākti mēģinājumi Aleksandra Volodina "Piecu vakaru" iestudējumam, kura pirmizrāde paredzēta 23.oktobrī.
Novembrī JRT Mazajā zālē plānota Ilzes Olingeres veidotā Oļega un Vladimira Presņakovu "Spēlējot upuri" iestudējuma pirmizrāde, bet otra režisores veidotā Jasmīnas Rezā "Kaujas lauka Dievs" iestudējuma pirmizrāde paredzēta februārī Lielajā zālē. Abas lugas daudz spēlētas Eiropā, bet "Kaujas lauka Dievs" ("Le Dieu du Carnage") kļuvusi ļoti populāra pēdējo divu sezonu laikā Eiropas un ASV teātros.
Savukārt nākamā gada janvārī teātra Lielajā zālē iecerēta pirmizrāde Ķimeles veidotajai komēdijai "Jāņonkulis", kas veidota kā variācija par Čehova lugas "Tēvocis Vaņa" tēmu. "Man likās, ka nevajag spēlēt tieši pašu Čehova lugu, tomēr veidot izrādi par šo tēmu ar nosaukumu "Jāņonkulis", jo latviski tas ir pareizi - šis Staļina laika tulkojums "Tēvocis Vaņa" latviski ir nedabisks un nelietojams. Latviešiem tas būtu Jāņonkulis, un par to arī būs izrāde - par Jāņonkuli, kas dzīvo laukos.. par lauku un pilsētas cilvēkiem un par to, kā viņi atšķiras savā starpā," Ķimele skaidroja.
Turpretī Hermanis jaunajā sezonā plānojis iestudēt četras izrādes, kuru pirmizrādes gan paredzētas 2010.gadā.
Pavasarī plānota "Vecmāmiņas" pirmizrāde, ar kuru saistībā jau divus gadus JRT aktieri, lielākoties aktrises, savākušas materiālus par Latvijas laukiem, apciemojot viensētas, kurās lauku vecmāmiņas joprojām kopj arī lopus, jo tieši tur sastopamas "klasiskās latviešu pazīmes". "Manuprāt, tie pēdējie mohikāņi ir tās viensētas, kurās vēl ir mājlopi, piemēram, govis. Tāpēc mēs beigās reducējām savu izpēti tikai uz vecmāmiņām, kuras vēl nav atdevušas savas govis," Hermanis pastāstīja, norādot, ka rezultātā tapusi izrāde "it kā par govīm, it kā par vecmāmiņām, bet tajā pašā laikā par visu".
Jau apmēram pusgadu tiek strādāts arī pie izrādes "Ziedonis un visums", kura gan nebūs dokumentāls stāsts par Imantu Ziedoni, tomēr balstīsies viņa pasaules uztverē un filozofijā, izmantojot rakstnieka radītos tekstus, intervijas ar viņu un dzeju. Pie izrādes veidošanas darbojas arī rakstniece Nora Ikstena.
Arī šā jauniestudējuma pirmizrāde plānota nākamā gada pavasarī.
Tāpat 2010.gadā iecerētas vēl divas Hermaņa veidotas izrādes - "Kapu svētki", kuru veidos paši JRT aktieri, kā arī fotomākslinieka Mārtiņa Grauda, kurš jau vairākus gadus strādā ar šo tēmu, attēli, un Izaka Baševica-Zingera "Kabalas noslēpumi".
"Kabalas noslēpumi" ir četri Baseviča-Zingera stāsti, kas "gan ir par ebrejiem, nav par latviešiem, bet nu latviešiem ebreju lietas vienmēr ir dikti, kā saka, interesējušas", norādīja Hermanis.
Teātra direktore Gundega Palma gan atzina, ka pagaidām nav skaidrības par finansējumu teātrim, tādēļ pagaidām var tikai cerēt, ka visi plāni īstenosies. Viņa arī teica, ka teātris centies samazināt biļešu cenas, pagaidām gan ne ļoti būtiski, taču iedzīvotāju pirktspējai tiekot sekots līdzi un uz tās samazināšanos arī reaģēts.
No pirmdienas JRT sācis arī biļešu tirdzniecību, un jau pirmajās divās stundās vairākas izrādes pārdotas pilnībā. Arī jaunajā sezonā saglabātas atlaides skolēniem un pilna laika studentiem.