Francija laiku pa laikam dumpojas. Pagājušajā nedēļā ziņu sižetos rādīja dzeltenās vestēs tērptos frančus, kuri protestēja pret lielākiem nodokļiem degvielai. Vēl nezinām, kā būs tagad, bet 1968. gada nemieri Francijā atstāja pēdas Eiropas vēsturē un pat jēdzienu "1968. gada paaudze", ar ko dažkārt apzīmē dumpošanos. Toreiz lokālo revolūciju sāka studenti, bet drīz vien ielu cīņu prasības kļuva globālākas, vēršoties pret karu Vjetnamā, pret imperiālismu, pret vides piesārņošanu, pret politisko un dzimumu nelīdztiesību. Bet, kamēr vieni Parīzē demonstrācijās un mītiņos cīnījās par sociālu un politisku atjaunošanos, tikmēr citi skatījās kino, filozofēja par dzīves jēgu un mīlestības līkločiem. Cilvēkus, kuri iestājās par nerealizējamām idejām, sauca par "sapņotājiem".
Šis vēsturiskais ievads ir tikai fons Dailes teātrī tapušajam iestudējumam Sapņotāji. "Faktiski jau vietai un laikam nav īsti nozīmes, jo stāsts ir par mīlestību, kaislībām, vientulību. Tās ir emocijas, kas caurstrāvo visus gadsimtus," saka Dailes teātra aktieris Mārtiņš Upenieks. "Izrādē esmu amerikānis Metjū, kurš ieradies Parīzē, lai studētu. Kamēr aiz loga plosās revolūcija, tikmēr es iepazīstos ar Teo un viņa dvīņumāsu Izabellu. Viņi ir apsēsti ar filmām un nesātīgi gremdējas kino notikumu un tēlu pasaulē," par izrādes varoņiem stāsta aktieris. Taču tās nav tikai diskusijas par kino, jaunieši mākslīgi radītajā pasaulē spēlē izdomātas spēles. Reibinošs sapņu delīrijs. Vienlīdz dabiski tiek nomestas drēbes un atmesti ieradumi. Taču tam reiz jābeidzas.
Pats Mārtiņš Upenieks arī sevi pieskaita pie kinomāniem. Nupat kā mūžībā aizgājušā itāļu režisora Bernardo Bertoluči filmu Sapņotāji (2003) viņš pirmo reizi redzējis pirms gadiem desmit, un jau toreiz tā viņam ārkārtīgi patikusi. Izrādes sakarā Mārtiņš Upenieks filmu noskatījies vēlreiz. "Bertoluči ir augstas klases kino meistars, aktieru kastings ir absolūti ģeniāls. Tā ir filma, ko ieteiktu noskatīties. Bet noteikti nevajag salīdzināt ar mūsu izrādi, kuras pamatā ir oriģinālais Gilberta Adēra romāns Sapņotāji," uzsver aktieris. Romāna dramatizējumu izrādei veidojusi tās režisore Laura Groza-Ķibere.
"Tā nav komēdija, nav arī drāma. Žanra nosaukums "romance" ir lielisks definējums izrādei, jo tajā dominē mīlestība. Būs ko domāt kā jauniem (izrāde gan tiek ieteikta ne jaunākiem par 16 gadiem), tā arī jau nobriedušiem prātiem. Jo īpaši, ja ir bijusi situācija, kad jāizvēlas starp diviem cilvēkiem, ko mīli. Mokoši, sarežģīti," saka Mārtiņš Upenieks. Kopā ar viņu izrādē Sapņotāji spēlē Anta Aizupe (Izabella), Artūrs Dīcis (Teo), kā arī Gints Grāvelis, Vita Vārpiņa, Juris Bartkevičs, Dārta Daneviča.
Tuvākās izrādes – 29., 30. novembrī Dailes teātra Mazajā zālē.