Festivāls Modern Drama Valley ir Šanhajas Jing'an rajona iniciatīva, kas aizsākās 2009. gadā. Šobrīd tas ir viens no vadošajiem teātra festivāliem Ķīnā. Festivālu organizē un vada mākslas profesionāļu un vietējās pašvaldības komanda ar mērķi atbalstīt mākslas attīstību un piesaistīt starptautiskus māksliniekus un pasaules teātra profesionāļu uzmanību. Festivāls ir Ķīnas valdības, Šanhajas mediju grupas un Šanhajas Teātra akadēmijas atbalstīta mākslas un teātra platforma.
Šogad festivāls piedāvāja 19 izrādes no 11 pasaules valstīm, tostarp no Japānas, Izraēlas, Norvēģijas, Nīderlandes, Lietuvas un Krievijas, bet īpašs akcents festivālā tika likts uz Latvijas teātri. Krieviju festivālā pārstāvēja Sanktpēterburgas Aleksandras teātris, bet Lietuvu – Viļņas Mazais teātris.
Nacionālā teātra skatuves valodu festivālā pārstāvēja divi Elmāra Seņkova iestudējumi, kas veidoti mazajos spēles laukumos – Žana Anuija Antigone (Spēlmaņu nakts lielās balvas ieguvēja) un Antona Čehova Kaija, taču Ķīnas publikai tika spēlēta ievērojami lielākās zālēs. Tādēļ gan teātra mākslinieciskā, gan tehniskā personāla mērķis 10 darba ceļojuma dienās bija ne tikai profesionāli izpildīt ierastos skatuviskos uzdevumus, bet arī vizuāli, telpiski un aktieriski pielāgot iestudējumus plašākai auditorijai, režisora vadībā radot jaunas mizanscēnas, papildinot skaniskos un gaismu partitūras risinājumus un faktiski, sevišķi izrādes Kaija gadījumā, pārveidojot tuvplāna iestudējumus par pietiekami izteiksmīgiem lielās skatuves darbiem, kas tomēr vienlaikus saglabā mazo spēles laukumu precizitāti, niansētību un tēlu oriģinalitāti.
Izrāžu auditoriju, kā ierasts festivālos, lielākoties veidoja Šanhajas teātra profesionāļi un Teātra akadēmijas studenti. Viņu komentāri vietējos sociālajos medijos liecina, ka mūsu trupas izvirzītais mērķis ir veiksmīgi sasniegts.
Par izrādi Kaija vēstīts: "Attiecības starp varoņiem izstrādātas ļoti detalizēti, unikāls drāmas dzīvīgums. Tēlu personību raksturi ļoti atšķirīgi, spēles ritms un emocijas netiek vilktas garumā, nav uzspēles un pārspēles, viss tieši laikā!"
Varētu teikt, ka par Nacionālā teātra Šanhajas viesizrāžu seju kļuva aktrise Antigones titullomā un Arkadinas lomā izrādē Kaija Maija Doveika, viņas sniegumu nekļūdīgi augstu novērtē arī Ķīnas skatītāji: "Vislielākais pārsteigums par Antigones atveidotāju, biju pilnīgi mēms. [Arkadinas lomā] nevarēju viņu atpazīt, lai gan zināju, ka tā ir tā pati aktrise. Tikai pēc laba laika varēju viņu atpazīt, abās lomās gandrīz nemaz nav līdzīgu izteiksmju," kā arī: "Skatījos gan Kaiju, gan Antigoni un jau Antigonē domāju, ka aktrise ir izcila."
Pēc Šanhajas Teātra akadēmijas nodarbības apmeklējuma režisors Elmārs Seņkovs norādīja, ka jūtas pārsteigts par to, cik Ķīnas teātra tradīcijas un aktieru skatuviskā eksistence patiesībā ir līdzīga tai pieejai, kas iesakņojusies latviešu teātrī: "Tāpat kā mēs, arī viņi ir mācījušies pēc Staņislavska sistēmas. Varētu teikt, ka Staņislavskis viņiem ir teātra dievs, pat vēl lielāks nekā Latvijā."
Savukārt, rietumnieciskā laikmetīgā teātra vēsmas ķīniešu teātris iegūst, aktīvi aicinot viesizrādēs ārzemju teātru trupas un sadarbojoties Eiropas režisoriem un scenogrāfiem. Tomēr Ķīnas laikmetīgajā teātrī aizvien sastopamas kādas veco laiku "tradīcijas", piemēram, kategorisks aizliegums drošības apsvērumu dēļ uz skatuves izmantot atklātu liesmu, pirotehniku un jebkādu dzīvo uguni. Ar to izskaidrojams arī skatītāja komentārs, atsaucoties uz Seņkova nelielo atļaušanos šo aizliegumu mēģināt pārkāpt: "Izrādē Kaija izmantodams pirotehniku, režisors ir patiešām nerātns."
"Pēkšņi gribu doties ceļojumā uz Latviju," pēc izrādes Kaija raksta kāds no festivāla apmeklētājiem. Tas liecina, ka Nacionālā teātra viesizrādes Šanhajā ir nozīmīgs solis ne vien teātra un Latvijas kultūras tēla veidošanā, bet arī veiksmīgi darbojas visas valsts atpazīstamības veicināšanai, bilst teātra pārstāvji.