Nacionālā teātra viesizrādes Maskavā noritējušas veiksmīgi

http://www.kommersant.ru/doc/2445007 Katrā ziņā jāsaprot konteksts - lai arī kā te nedominē apgalvojumi, ka Putins un Janukovičs personīgi esot atnākuši pieņemt Latvijas Nacionālā teātra paklanīšanos sev, tomēr jāsaprot no konteksta, ka oficiālā režīma Krievija šo pasākumu ignorēja, ne rādīja savos kanālos, ne rakstīja par to savās avīzēs. Un pats pasākums bija nevis šis te neveiklais PR teksts: "Krievijas galvaspilsētas skatītājiem bija patīkami un interesanti ieraudzīt labāko latviešu skatuves mākslinieku sniegumu", bet gan Kirila Serebreņņikova personicās ambīcijas parādīt savā autorteātrī izrādi, kuru viņš iestudējis ārpus Krievijas, proti, "Voiceku". Piemēram, viņa "Mirušās dvēseles" NT vairs nerāda, tagad viņš šo iestudējumu ir pāriestudējis ar tādām pašām dekorācijām, tērpiem un koncepciju savā Gogoļa Centrā. Tas ir tāds liela mākslinieka narcisisms. Ne jau Latvijas Nacionālais teātris tur kādu ineresēja. Un "Vecene" tāpēc, ka V. Nastavševs arī ir Gogoļa Centrā jau daudz iestudējis, tā patstāvīgā publika zina šo režisoru. Taču uzsvars nenoliedzami bija uz "Voiceku". Un Gogoļa Centrs nu reiz ir tā vieta, kuru oficiālā, kremliskā Krievija knapi piecieš. Tās kontrolētie mediji neko daudz neraksta pat par Serebreņņikova tieši Gogoļa Centrā iestudētajām izrādēm, bet, ja raksta, tad parasti noķengā, kur nu lai vēl ietu rakstīt par tām, ko atved viesizrādēs no Latvijas. Bet, kas attiecas uz Gogoļa Centru, tad tur snobismam nav vietas, jo šī teatra izrādes ir pieprasītas viesizrādēs Rietumeiropā un tiek, spēlētas, piemēram, Berlīnes Schaubühne (tieši šajās dienās), kur es nezinu, vai kāds Latvijas teātris jebkad ir viesojies, JRT ieskaitot. Zinu tikai, ka A.Hermanis taja leģendārajā teātrī kaut ko ir iestudējis ar vācu aktieriem, bet savu JRT viņš tur nav vedis.

Bet redzēju O. Rubeni neatkarīgajā Krievijas TV kanālā Doždž,, kur viņš sniedza interviju. Tur viņš visai asi kritizēja Krievijas politiku attiecībā pret Ukrainu un pauda Latvijas nostāju, apšaubīja, ka referenduma par Krimas pievienošanos Krievija tiesiskumu un arī rezultātu atbilstību īstenībai, ar šausmām pieminēja to vēstuli, kuru Krievijas kultūras darbinieki bija parakstījuši Putina režīma atbalstam utt. Un nemitīgi atkārtoja kā refrēnu, ka, ja vien tas nebūtu K. Serebreņņikova Gogoļa Centrs, bet kaut kāds cits pasākums, tad teātris diez vai būtu braucis. Interesanti, ka Krievijas medijos komentāros arī dominē apmēram tikpat radikāli nosodoši viedokļi - tikai pretēji, no sērijas - ko tie fašisti iedomājušies, ka mums viņu fašistiskās izrādes vajadzīgas? Liek mums virsū sankcijas, bet paši brauc pēc naudas utt. Tā ka nezinu, nezinu. Lai būtu Serebreņņikovs un Gogoļa Centrs, kuri, pieņemsim, ne pie kā nav vainīgi un no Putina politikas norobežojas, tomēr šībrīža situācija ir nenormāli izkāpināta, pie kam no abām pusēm. Vai tad tiešām tā vajadzēja darīt? Starp citu, pēc Maskavas Nacionālais "Veceni" izrādīja arī festivālā Budapeštā.

kolorado svītras iekļaut nacteātra logotipā