Izrādē tiek izstāstīts stāsts par aktrisi Annu. Vienu. Tomēr aiz Annas "maskas" jeb tēla slēpjas astoņu Nacionālajā teātrī mūžu nostrādājušo aktrišu personīgā pieredze un pārdzīvotais, pašsajūta teātrī, attieksme pret teātra mākslu un aktiera profesijas specifiku, kas nenoliedzami atstājusi pēdas pašu privātajā dzīvē. No ārpuses šķiet – sarunas rit par un ap Annas dzīvi, patiesībā izrādes mozaīku jeb koptēlu veidos sarunu fragmenti, pārdomas, atmiņas, variācijas no konkrēto mākslinieču – Dace Bonāte, Lolita Cauka, Astrīda Kairiša, Lāsma Kugrēna, Līga Liepiņa, Inta Tirole, Gunta Virkava, Māra Zemdega mūža.
Meiteņu uzburtais stāsts var piemeklēt katru no mums, kad, risinot iedomātas problēmas, mēs cits no cita attālināmies. Nav runa par profesijas specifiku vai laika un telpas nozīmi, runa ir par pašu banālāko pasaulē - par dzīvi. Par mīlestību, nemitīgu dzīves skaistāko mirkļu atkārtotu izdzīvošanu atmiņās, neatslābstošiem centieniem mainīt pasauli, kaut varbūt mainīties vajadzētu pašam. Cilvēka dzīve ir viena liela klišeja, un, jo tiešāk uz to tā arī paraugās, jo smieklīgāk kļūst. Galvenais - nebaidīties un negaidīt par daudz! Vilties taču ir tik vienkārši.
Izrādes režisors Elmārs Seņkovs: "Kādēļ šāda izrāde? Man gribējās dauzīties ar stāstu, kas ir radīts kolektīvi. Ar pirmajiem impulsiem un sižeta idejām, kas ienāca prātā. Pēc tam uz šo stāstu paskatīties no dažādiem rakursiem – kā katra aktrise dalās ar savām personiskajām sajūtām un pieredzi."
Dramaturģe Rasa Bugavičute par izrādes ideju: "Šāda ideja radās, jo, uzzinot, ka būs jāstrādā ar tādām aktrisēm, no viņām gribējās ko mācīties, saprast, uztvert, līdz no profesiju skarošajām tēmām nonācām pie dzīves patiesajām vērtībām un pārdzīvojumiem, pie īstenības - attiecībām, laimes, sāpēm un tamlīdzīgi. Izrādē centīsimies caur vieglām rotaļām un spēlēm runāt par būtisko - mātes un bērna savstarpējām attiecībām."
Lomās - Dace Bonāte, Lolita Cauka, Astrīda Kairiša, Lāsma Kugrēna, Līga Liepiņa, Inta Tirole, Gunta Virkava, Māra Zemdega, Martas lomā Agate Zemniece.