Nacionālajā teātrī pirmizrāde Nē Minskai 2014?

Īsti nav skaidrs, ko režisors Sīlis domā ar "tik šausmīgu [izrādi], ka to nebūs iespējams aizmirst"? Ja izrāde būs šausmu stāstu žanrā, tad jau viss kārtībā. Man, savukārt, ir tāds jautājums - kā lai ņem nopietni skatuves māksliniekus, kuri neprot izvēlēties pareizos vārdus, lai izstāstītu savu stāstu, bet "grib, lai skatītājs domā par problēmu vai tēmu, ko mākslinieks piedāvā..."??? "Tas bija kaut kas ārpus labā un ļaunā" - ir neveikls, nesakarīgs vārdu salikums, kas neizsaka neko. Par neizdevušos izrādi parasti saka - tā bija zem katras kritikas, tā bija nebaudāma, tā bija totāla izgāšanās vai absolūts fiasko! Un par sporta sarīkojumu boikotēšanu jau, man liekas, pasaulē ir iestājusies zināma vienprātība olimpisko spēļu sakarā - proti, ka boikotēšana kaitē tikai sportam un sportistiem. Ja Džesijs Ovens būtu boikotējis 1936. gada olimpiādi Berlīnē, tad viņam nebūtu izdevies apgāzt Hitlera "rasu teoriju" - turklāt miermīlīgi un 10 sekundēs!

Laba doma: caur Baltkrieviju runāt par Latviju. Partiju diktatūra. Sporta kults kā kādreiz totalitārās valstīs - Hitlera Vācijā un Staļina Krievijā. Milzīgas sporta būves un dzīšanās pēc rekordiem, lai pieslēptu trūkumus, varas nemākulību un mazvērtības kompleksus. Starp citu, hokeja ieviesējs un kvēls atbalstītājs padomju Latvijā bija kompartijas fīrers Augusts Eduardovič Voss... un kas ir Dinamo saimnieki tagad, kad cenšas apliecināt Latvijas piederību kādreizējai impērijai un paplašināt tās ietekmi? Vai Latvija pamazām nevirzās uz to pašu pusi, kurp Baķka Baltkrievijā? Lai māksliniekiem veicas pateikt ar tēliem to, ko ne katrreiz var un drīkst pateikt tiešā veidā !