Dramaturgs Matīss Gricmanis, kurš šo lugu veidojis, iedvesmojoties no divām latviešu mākslinieka Raimonda Staprāna lugām – Gūsteknis pilī un Četras dienas jūnijā –, paskaidro: "Jā, arī mēs, radošā komanda, spriedām, vai nosaukumā atstāt jautājuma zīmi. Tas ir jautājums, kurš daļēji ietver versiju par notikumiem. Jautājumus jau uzdos skatītāji paši sev. Mēs piedāvāsim savu detalizēti un smalki izpētīto versiju par notikumiem, kas risinājās gan Latvijas okupācijas brīdī, gan jau pirms tam – no 1939. gada septembra, kad sākās lienošā okupācija. Latvijas valstsvīri bija tik ļoti nodalīti, ka nesaprata, ka daudz slikta nodarīja ar savu retoriku, ar bailēm nosaukt vārdā notiekošo." Matīss Gricmanis, balstoties uz faktiem, gatavs ilgi stāstīt par to, kā Latvijas neatkarība tika atdota pa daļām.
Izrāde jautā: vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Kārlis Ulmanis būtu rīkojies citādi? Vai vispār varēja rīkoties citādi, un kā rīkojās citi mūsu reģiona valstu prezidenti? Vai būtu labāk/sliktāk/ citādi, ja Ulmanis nebūtu tas, kas viņš bija? "Ulmani izmantoja kā instrumentu, kā marioneti. Taču viņš pats tam piekrita. Tā ir viņa izšķiršanās," komentē lugas autors.
Lugas aktualitāte šobrīd ir kā trāpījums desmitniekā – Ukrainas dēļ. "Tieši karš Ukrainā ir viens no iemesliem, kāpēc tapusi šī izrāde un kāpēc akcenti ir tieši tādi, kādi tie ir," apstiprina Matīss Gricmanis, piebilstot, ka nav nekāda patosa, kas būtu paspilgtināts ar mākslinieciskajiem līdzekļiem. Decembrī Dailes teātris organizēja īpašu diskusiju, kurā 1940. gada vēstures notikumus, vēstures liecības un Kārļa Ulmaņa pieņemtos lēmumus apsprieda ne tikai izrādes veidotāji, bet arī vēsturnieki, politikas vērotāji, nozīmīgi cilvēki Latvijas politikā. Diskusija rosināja pārdomāt attieksmi pret brīvību, vēsturi, nākotni.
Matīss Gricmanis pats arī studējis vēsturi augstskolā. "No pasniedzēju teiktā man palikusi atmiņā tāda kā doktrīna, ka jebkurš fakts, arī mākslas fakts, kas notiek, ir liecība par notikumu vēsturē un arī par mūsdienām – kā gribam saprast lietas un kas mums ir svarīgi. Mūsu vēstures pētījums izrādē izriet no šodienas vajadzības un skatījuma – kā padarīt vēsturi saprotamu, aktuālu un kā brīdinājumu, no kura izdarīt secinājumus."
Pirmizrāde Dailes teātra Mazajā zālē – 6. janvārī. Režisors – Toms Treinis, Kārļa Ulmaņa lomā – Imants Strads. Izrāde iekļauta fonda Mākslai vajag telpu projekta Staprāns 100 programmā.