novembrī. Izmantojot kustību, leļļu un objektu teātra paņēmienus, režisors Ģirts Šolis iestudējis bērnu iemīļotā vācu rakstnieka Ēriha Kestnera darbu Divas Lotiņas, kura pirmizrāde notiks jau 3. novembrī. Savukārt Spānijā dzīvojošais bulgāru izcelsmes režisors Plamens Dipčikovs, jau trešo reizi sadarbojoties ar Latvijas Leļļu teātri, nosolījies uzburt grandiozu trīsdimensiju pasauli izrādē Brīnumpērlīte. Pirmizrāde arī 3. novembrī.Melnā kabineta noslēpumsRežisors Plamens Dipčikovs, kas savas karjeras sākumā 1984. gadā pirmoreiz bija Latvijā un Valsts leļļu teātrī iestudēja Ivana Ostrikova lugu Rume un vecais lauva, savukārt pērn atkal bija te ar pasaku Rrrumpel...Rrrūķis, apgalvo Dienai, ka mazie skatītāji Rīgā ir gana prātīgi, lai viņiem piedāvātu klasisku dramaturģijas darbu. Izrāde Brīnumpērlīte, kas būs skatāma divās versijās - latviešu un krievu valodā -, esot veidota pēc, viņaprāt, labākā Bulgāru bērnu dramaturģijas autora Valērija Petrova lugas Puk. Skatuves pasaka par mazās Lilī piedzīvojumiem zemūdens valstībā domāta bērniem no trīs gadu vecuma, kā arī viņu vecākiem.
"Viņiem patiks, jo izrādē ir daudz poēzijas, ļoti liriski raisās stāsts par divu paaudžu savstarpējām attiecībām. Pieaugušajiem cilvēkiem un tiem, kuri tik tikko sākuši izzināt pasauli," stāsta režisors.
Lai stāsts uzrunātu tik jaunu skatītāju, režisors kopā ar mākslinieci Ani Petrovu izlēmuši izrādē apvienot dažādas leļļu teātra tehnikas. "Pamatā izmantojam tā dēvēto melno kabinetu, kur lelles var peldēt, lidot - darīt dažādas lietas. Klāt pievienojām videoprojekcijas - tajās redzama, piemēram, zemūdens valstības ainava. Leļļu un animācijas salikums kopā izskatās gana iespaidīgi. Visu izrādi un atsevišķus tās elementus cenšamies veidot spilgtus, lielus un krāsainus." Pēc Ani Petrovas skicēm Rīgā tapušas izrādes lelles, savukārt P. Dipčikovs animējis mākslinieces veidotos attēlus.
Izrādes Brīnumpērlīte latviešu versijā spēlē aktieri: Lienīte Osipova, Dace Vītola, Audra Pētersone, Miķelis Žideļūns, Anrijs Sirmais, Artūrs Putniņš un Daumants Švampe. Savukārt krievu trupā lomas atveidos: Lilija Sūna, Jūlija Meščerjakova, Olga Larina, Aleksandra Brunere, Irina Kalniņa, Aleksandrs Jonovs un Nikolajs Šestaks. Mūzikas autors ir Valdis Zilveris.
Bērni klausās tekstu
Dažādās pasaules vietās bērni uz leļļu teātra izrādēm reaģē dažādi - vienus uzrunā teksts, citus darbība, vēl citus muzikālais noformējums, stāsta P. Dipčikovs, kurš pats leļļu teātrī ir jau no bērna kājas, jo savulaik viņa tēvs bijis aktieris. "Tikko noskatījos izrādi Rrrumpel… Rrrūķis, ko iestudēju šeit pērn, un ar lielu prieku ievēroju, ka Rīgā bērni ar lielu uzmanību klausās tekstus - vārdiskā darbība viņiem ir svarīga. Tas man patīk. Tāpēc tagad mierīgi strādāju ar tekstu, jo zinu, ka mazie skatītāji šeit ir inteliģenti."
No savas pieredzes režisors stāsta, ka mazie skatītāji nāk uz teātri, lai uzzinātu patiesību, tāpēc izrādes veidotājiem jābūt ļoti pārliecinošiem, veidojot viegli uztveramas koncepcijas, kas svarīgas, lai ieaudzinātu bērnam labākās cilvēciskās īpašības. Tajā pašā laikā - uz skatuves visu parādīt nedrīkst. "Ja parādīšu skatītājam mazu, bet raksturīgu kādas darbības daļu, pārējo papildinās cilvēka apziņa. Teātris tikai sākas uz skatuves, bet attīstās skatītāja apziņā. Tieši tur rodas emocionālais kontakts."
Par šķiršanās lietderību
Divas Lotiņas ir radošās mākslinieku apvienības Umka.lv pārstāvja, režisora Ģirta Šoļa debija ne tikai Latvijas Leļļu teātrī, bet arī bērniem adresēto iestudējumu jomā. Veidot vairāku paaudžu iemīļotās grāmatiņas dramatizējumu viņu mudinājusi visā pasaulē aktuālā problēma - laulības šķiršana. "Mūsu dzīves ritms pēdējos gados radījis vēlmi izbaudīt "ātrās dzīves" garšu, kur nav laika remontēt ne vecas mēbeles, ne attiecības. Negribu teikt, ka tikai bērna dēļ jādzīvo kopā, bet bērns attiecību krīzē var būt iemesls, kura dēļ vērts apsvērt šķiršanās lietderību. Tāpēc mūsu izrāde būs aicinājums padomāt, kas notiek ar bērnu tad, kad vecāki netiek galā paši ar sevi," stāsta Ģ. Šolis.
Lai arī izrāde, kas domāta bērniem no piecu gadu vecuma un viņu vecākiem, runās par nopietnām tēmām, uz skatuves neizpalikšot arī draiskošanās kopā ar aktieriem Danu Lāci, Santu Didžus un Valdi Vanagu. Iestudējuma vizuālo tēlu veidojis mākslinieks Reinis Pētersons, savukārt mūziku rakstījis Goran Gora.
Pagaidām gan tikai krievu valodā novembra nogalē būs skatāma arī izrāde Smilšu pasaka. Pretēji straujajam ritmam un milzu enerģētikai, ko bērniem sniedz mūsdienu tehnoloģijas, smilšu animācija ļauj saņemt citas emocijas - mieru un maigumu. Veidojot izrādi, meklēts vidusceļš - smilšu zīmēšanas process bērnu auditoriju nedrīkst garlaikot, rezultātam jābūt gana ātram un uzrunai - dzīvai. Šajā gadījumā aktieriem jābūt arī labiem zīmētājiem. Netveramus smilšu tēlus Raimonda Petrauska muzikālo improvizāciju pavadījumā uzburs Lilija Sūna, Jūlija Meščerjakova un Aleksandrs Jonovs.