Pirmo reizi ar izcilā krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska filozofiski psiholoģisko romānu Noziegums un sods Edgars Niklasons saskārās, studējot scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. Arī pirms tam, studējot režiju, šim darbam bija jāveido sava koncepcija. "Tā no obligātā skolas uzdevuma radās vēlme šo darbu reiz realizēt teātrī," rezumē režisors Edgars Niklasons. Līdz šim viņu vairāk interesējusi laikmetīgā literatūra, saistījusi oriģināldramaturģija. Bet nu lielā un biezā F. Dostojevska grāmata Noziegums un sods uz Rīgas Krievu teātra Eksperimentālās skatuves ir satilpināta "prāta farsā ar cirvi vienā cēlienā" un pārdēvēta Noziegums vai sods. Un šī nianse ir būtiska.
Jaunajā iestudējumā, kuram šovakar gaidāma pirmizrāde, bijušais jurisprudences students Rodions Raskoļņikovs ir centrālā ass, ap kuru risinās visi notikumi. Režisoram pašam bijis atklājums, ka grāmatā ir daudz galvenā varoņa iekšējo monologu. "Raskoļņikovs daudz kur ir vērotājs un ļauj notikumiem notikt. Izrādē esam paņēmuši tās epizodes, kurās viņš aktīvi iesaistās, izdara izvēles. Bet tādu notikumu nemaz nav tik daudz, jo sākotnēji autors šo darbu bija iecerējis kā grēksūdzi," skaidro Edgars Niklasons. Izrādes fokuss pavērsts arī uz citiem varoņiem – Marmeladovu un Soņečku, kurai Raskoļņikovs pirmajai izstāsta notikušo. Arī Marmeladova nāve ietekmē bijušo studentu. Protams, būs arī večiņa! Un cirvis!
Režisors noliedz, ka viņš būtu Raskoļņikova advokāts. "Var attaisnot visu, ja ļoti gribam. Romāna centrā tiek izvirzīts viens no aktuālākajiem jautājumiem cilvēces attīstības vēsturē – par viena cilvēka tiesībām lemt par otra cilvēka dzīvību. Tas ir arī stāsts par mazo napoleonu, kas ir katrā no mums. Lai cik loģiski gribētu pamatot viņa rīcību, visam tomēr ir zināma robeža. Vecenīte, ko Raskoļņikovs nogalina, ir nejaušs upuris," skaidro E. Niklasons. Viņš zina teikt, ka klasikā ir daudz piemēru, kur galvenais varonis, kurš grib kaut ko sasniegt, cenšas tikt sabiedrībā ievērots, mīlēts, cienīts. Bet šajā darbā Raskoļņikovam tas nav svarīgi, jo viņš ir centrēts uz sevi. Režisors uzsver, ka noziegums šajā notikumā ir pavisam nenozīmīga daļa. "Izrādē tiek veidota Raskoļņikova sapņu pasaule, kas saistīta ar viņa ģimeni, sirdsapziņu," stāsta E. Niklasons un mazliet saminstinās, jo visas kārtis negrib atklāt, tikai ieminas, ka izrādē darbojas zirgs. "Mēs nekalpojam Dostojevska sižetam, bet interpretējam to."
Starp citu, izrāde ir bez vārdiem. Aktieri Artūrs Putniņš, Anastasija Rekuta-Džordževiča un Igors Nazarenko stāstu izspēlēs, izmantojot priekšmetus, objektus, maskas un citus vizuālās izteiksmes līdzekļus, atsakoties no vārda kā pašvērtības – tas paver iespējas simboliskai romāna tēlu jaunatklāsmei