_Šis ir projekts, kas tiek īstenots kopā ar vijolnieku Gidonu Krēmeru un viņa kamerorķestra Kremerata Baltica mūziķiem. Sniega simfonija skanēs ceturtdien, 10. janvārī, Dailes teātrī, un tikai fakts, ka biļetes uz šovu gandrīz bez jebkādas reklāmas pazuda dažās stundās, mudināja Snow Symphony Rīgas viesizrādes organizētājus izšķirties par radikālu soli - izziņot papildu izrādi tajā pašā vakarā plkst. 22. Labi vēl, ka muzikāli teatrālais priekšnesums nav ilgs - stunda ar mazu astīti.
Mākslinieku brigāde
Jūs pamatoti jautāsit - kādēļ tad uzņēmums Slava's Snow Show, kas jau divdesmit gadu sniedz ilgstošas izrāžu sērijas pasaules lielākajās pilsētās (Ņujorka, Parīze, Londona, Berlīne, Tokija, Honkonga, Roma, Losandželosa, Maskava, Riodežaneiro utt.), Rīgā ierodas pirmo reizi un uz vienu dienu? Tāpēc, ka Rīga ir provinciāla, maza pilsētiņa, kurā šāda mēroga šoviem trūkst maksātspējīgas skatītāju masas. Tā ir atbilde, kādēļ arī slavenais kanādiešu Cirque du Soleil jeb Saules cirks tikai tagad atļaujas atvest uz Arēna Rīga savu leģendāro šovu izbraukuma versijas. Lai kā mums tas nepatiktu - Rīgā lielajām izklaides kompānijām tiešām nav komercpotenciāla. Skaidrāk izsakoties - te nav pietiekami daudz skatītāju, kuri varētu nedēļas ilgumā izpirkt biļetes cenu kategorijā no 30 līdz 70 latiem (tas ir analogs Slava's Snow Show izrādēm rietumos).
Taču pietiks par bēdīgo. Kas tad ir šis noslēpumainais Snow Symphony? Labi, Poluņinu daudzi teatrāļi pazīst jau no perestroikas laikiem kā leģendāro skumji naivo dzeltenā milzu telefona "mocītāju" Asisaju un vienkārši Slavu no klaunu ansambļa Liceģeji. Vijolnieka un diriģenta Gidona Krēmera un viņa vadītā kamerorķestra Kremerata Baltica vārds Latvijā komentārus neprasa. Slava Poluņins ar ģimeni dzīvo Parīzē, viņa klaunu trupa ir internacionāla mākslinieku brigāde, viņa SSS (Slava's Snow Show), kas būtībā ir viena izrāde ar mainīgiem elementiem/skečiem, šajos 20 gados paspējusi kļūt par vienu no visilgāk spēlētajiem un pelnošākajiem šoviem pasaules izklaides industrijā, tādēļ Cirque du Soleil piesaukšana te nav nejauša. Protams, atšķiras mērogs.
Kanādas Saules cirks ir milzu korporācija ar filiālēm Lasvegasā, Honkongā un citur un ar apgrozījumu vairāk nekā divu miljardu dolāru gadā, bet SSS ir veiksmīgs piecu vadošo klaunu (divi krievi, itālis, brits un balkārs) miniuzņēmums ar mājvietu Parīzes priekšpilsētā un filiālēm Londonā un Maskavā. Pats 62 gadus vecais Slava Poluņins ir kompānijas dvēsele, ideologs un projektu bīdītājs - lai piesaucu kaut vai 2001. gada Pasaules teātru olimpiādi Maskavā, kurā Slava sarīkoja pasaulē grandiozāko klaunu ielu teātri, savukārt viņa projekts Muļķu kuģis vispār nav vārdos aprakstāms multimediāls forum grandiosum, līdzīgi kā dzīves teatralizācijas projekts, kuru viņš kopš 2003. gada īsteno sev piederošās dzirnavās un lauku īpašumā pie Parīzes: māja kā teātris, nams kā dzīva izrāde.
Neverbālā saspēle
Sniega simfonijas ideja Slavas Poluņina fantāzijā dzima pēc intriģējošās sadarbības ar pasaulslaveno kinorežisoru Teriju Giljamu - 1996. gadā Gešera teātrī Jafā Izraēlā Giliams ar Poluņina klauniem radīja teatralizētu performanci Slava's Diabolo, kurā režisors uzņēmās rūpes par vizuālo pusi, bet klauni - par teatrālo daļu, kas rezultējās neverbālā saspēlē ar skatītājiem.
Šī ideja par teātra un citu mākslas veidu sintēzi, doma apvienot klaunu mīmikas mēmumu ar mūziku dzīvajā izpildījumā, etīdes ar skaņdarbu improvizācijām ir Gidona Krēmera un Slavas Poluņina Sniega simfonijas sirds. Jāņem vērā, ka Gidons Krēmers izrādījās ne tikai virtuozs mūziķis, bet arī lielisks klauns. Un, protams, it visur neviltotu sajūsmu un arīdzan kripatu šausmu izsaukušais Slava's Snow Show satricinošais fināls - reāla sniega vētra skatītāju zālē.