Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27.martā plkst. 15 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām, kā arī mākslinieka Māra Šustiņa darinātām goda zīmēm-ordeņiem. Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.
Lilitas Bērziņas balva tiks pasniegta Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lāsmai Kugrēnai. Režisors Viesturs Kairišs par aktrisi saka: "Lāsmu Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda. Viņai ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne. Tā palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Tas nozīmē, ka psiholoģiski viņa spēj izveidot cilvēku – noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi."
Lāsmas Kugrēnas nozīmīgākās lomas: Irina A.Vampilova Pīļu medības (1976), Veročka I.Turgeņeva Mēnesis uz laukiem (1976), Elektra L. Ģurko Elektra - mana mīla (1977), Barbara P.Putniņa Naktssargs un veļasmazgātāja (1979), Kristīne R.Blaumaņa Ugunī, (1982), Džuljeta V.Šekspīra Romeo un Džuljetā (1984), Elizabete F. Šillera Marijā Stjuartē (1989), Heda Gablere H. Ibsena Hedā Gablerē (1991), Megija K.Makkalovas Dziedoņi ērkšķu krūmā (1993). 2011./2012. gada sezonā Spēlmaņu nakts nominācija - Gada aktrise otrā plāna lomā par Metijas Fejas lomu izrādē Osedžas zeme un Fokshila kundzes lomu izrādē Pērnvasar negaidot.
Harija Liepiņa balva piešķirta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Leonīdam Lencam. Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs saka: "Mēdz būt aktieri, kas ir brīnišķīgi, talantīgi, un ir aktieri, bez kuriem grūti būtu iztēloties konkrēta teātra vēsturi. Leonīds ir Rīgas Krievu teātra miesa un asinis. Viņa liktenis ir cieši saistīts ar šī teātra vēsturi. Viņa dzīve ir cieši savijusies ar veselas paaudzes krievu un latviešu dzīvi Rīgā. Viņš mīl šos cilvēkus, mīl krievu teātri un saudzīgi glabā atmiņas par visu, kas jau ir kļuvis par Latvijas kultūras mantojumu."
Leonīds Lencs ir nospēlējis vairāk nekā 130 lomu – piemēram, Kikinu (Cara dēls Aleksejs), Kapteini Perelu (Cilvēks, zvērs un labvēlis), Kurtu (Nāves deja), Sergeju Ivanoviču (Franču kaislības Piemaskavas vasarnīcā), Vitāliju Petroviču (Natalī), Vēberu (Es vēlos dzīvot Parīzē), Lordu Duglasu (Marija Stjuarte), Dornu (Kaija), Dāvidu, Oskara Stroka tēvu (Tango ar Stroku), Dvojetočiju (Vasarnieki); tai skaitā arī latviešu dramaturģijas iestudējumi: Dāvis (Trīnes grēki), Roplaini (Pazudušais dēls), veco Indrānu (Indrāni). Par lomu Indrānos (2012) Leonīds Lencs tika nominēts Spēlmaņu nakts balvai. 2013.gada 18.novembrī Leonīds Lencs saņēma 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs Haralds Ritenbergs - viens no visizcilākajiem Latvijas baleta solistiem. "Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda," Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite.
H. Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, no kurām slavenākās - Zigfrīds Gulbju ezerā, princis Alberts Žizelē, titulloma baletā Šakuntala, Girejs Bahčisarajas strūklakā, Pērs Gints, Fēbs Parīzes Dievmātes katedrālē, Francis Pie Zilās Donavas, Romeo Romeo un Džuljetā. Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās Šķēps un roze, Nauris, Vella kalpi, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.
Ritenbergam piešķirta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas balva (1995), Triju Zvaigžņu ordenis (4. šķira, 1999), KKF mūža stipendija par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā (1999), Aldara Gada balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2003).
Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga. Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā