Valmieras teātra Apaļajā zālē trešdien, 8. oktobrī, notiek iestudējuma Saules pelni pirmizrāde - režisora Feliksa Deiča kopdarbs ar aktieriem Daci Eversu un Tālivaldi Lasmani. Izrādes apakšvirsraksts Sāras Bernāras dubultā dzīve aizgūts no aktrises memuāru nosaukuma. Ikdienas dialogos un klasisku lugu fragmentos, atmiņu restaurācijās aktieri izspēlēs Sāras Bernāras pēdējo vasaru. Lugas darbība norit vientulīgā salā pie Francijas krastiem, kur patiešām dzīves nogalē mita 77 gadus vecā dievišķā Sāra kopā ar dēla Morisa ģimeni. Dramaturgs Džons Marells šajā salā lugā izmitinājis arī izdomātu tēlu - Bernāras sekretāru Žoržu Pitū, kurš aktrisei ir gan sargsuns un kopējs, gan peramais zēns un iedvesmotājs.
Sāras Bernāras dosjē ir fakts, ka viņa savos 70 gados ir spēlējusi Džuljetas lomu. Dace Eversa gan pieļauj, ka pirms gadsimta tas nemaz nebija nekas pārsteidzošs. "Es, protams, izlasīju visu, ko varēju par Sāru Bernāru atrast latviešu un krievu valodā," aktrise saka. "Tas man noderēja, bet diez vai būs saskatāms izrādē. Mēs ar režisoru vienojāmies, ka uzmanības centrā ir divu cilvēku attiecības, tas, cik ļoti viņi viens otram ir vajadzīgi." Nekādas paralēles ar Bernāras dzīvi D. Eversa nemaz nemeklē. "Tikvien kā - abas esam aktrises. Mēs zinām, ko nozīmē strādāt teātrī."
Sāras Bernāras devīze bijuši vārdi: "Tik un tā!" Šo saukli viņa pēc kādas neveiksmīgas izrādes karjeras sākumā ar lūpu krāsu uzrakstīja uz spoguļa savā ģērbtuvē, un tas viņu iedvesmoja visu mūžu - arī dziļā vecumā, kad pēc smagas slimības un kājas amputācijas enerģiskā aktrise vēl septiņus gadus spēlēja ļoti nozīmīgas lomas, sēžot īpašā krēslā un ar savu žilbinošo skatuves tehniku, meistarību un grima mākslu liekot sajūsmināties skatītājiem. "Dace Eversa jau sen ir pelnījusi šādu spēcīgu dramatisku lomu," saka režisors Felikss Deičs. "Viņa vairākas sezonas pēc kārtas spēlējusi tikai raksturlomas, ko, protams, dara ļoti labi, taču tas nav viņas talanta īstais vēriens."