Astoņdesmit piecu gadu vecumā mūžībā aizgājusi kino un teātra kostīmu māksliniece Večella Varslavāne (07.08.1930.– 09.11.2015.).
Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Modelēšanas nodaļu un Latvijas Valsts universitātes (tagad LU) Juridisko fakultāti, strādājusi par mākslinieci kombinātā Māksla un Rīgas Tirdzniecības palātā, bijusi māksliniece modelētāja Rīgas Modeļu namā, no 1970. līdz 1993. gadam strādājusi par kostīmu mākslinieci Rīgas kinostudijā, kur radījusi kostīmus vairāk nekā 20 filmām – filmai Teātris, Dārzs ar spoku, Nepabeigtās vakariņas, Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, Ievas paradīzes dārzs, Aveņu vīns un daudzām citām. Viņas robežas nepazīstošais talants, fantāzijas lidojums un spars padomju pelēcībā uzbūra gan bagātību, gan stilu. "Būdama pēc profesijas juriste, viņa ir viena no labākajām speciālistēm kriminālistikas jautājumos," savā laikā Rīgas kinostudijas kostīmu mākslinieci vērtēja žurnāls Kino. Šis Večellas Varslavānes ar juristes diplomu nostiprinātais talants izpaudās, veidojot virkni detektīvu kopā ar režisoru Aloizu Brenču: Šahs briljantu karalienei, Rallijs u. c.
"Tas notika spontāni – Miks Zvirbulis vienkārši iesvilpās un teica – beidz nu te ar tiem augstajiem papēžiem! Nāc šurp, mums nav kostīmu mākslinieces vienai filmai. Es domāju – kad vēl mani kaut kur tā sauks? – un projām biju no Rīgas modēm," pirms gada intervijā KDi (20.11.2014.) stāstīja Večella Varslavāne. Ar Rīgas kinostudijas kostīmu noliktavu nav bijis pietiekami, lai radītu Teātra aristokrātisko šiku. "Tad mēs devām avīzē ziņojumu, ka kinostudija uzpērk. Vai… kādas tur mantas atnesa! Vecas kundzītes, ulmaņlaika, atdeva īstas franču kleitas. Atceros, Elzai Radziņai bija īsta šifona kleita," stāstīja māksliniece. Visu brīnīšanos no sērijas – kā tas tolaik bija iespējams – Varslavāne intervijā atraidīja ar vienu teikumu: "Pārpilnības rags nebija tas svarīgākais."
Par kostīmiem filmās Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, Teātris, Aveņu vīns un Viktorija Varslavāne ir saņēmusi Lielā Kristapa balvu; 2014. gadā viņu kopā ar scenogrāfu Andri Freibergu godināja par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Neatkarības gados ar panākumiem Večella Varslavāne strādājusi visos lielākajos Latvijas teātros kopā ar režisoriem Alvi Hermani, Kārli Auškāpu, Mihailu Gruzdovu, Indru Rogu, Gaļinu Poļiščuku. Īpaša radošā saslēgšanās notika ar Alvi Hermani 90. gados – vispirms operā Uguns un nakts, vēlāk režisora "estētisma perioda" izrādēs Marķīze de Sada, Doriana Greja ģīmetne un Vilkumuižas jaunkundzes.
"Ja mums būtu mazāka vecuma starpība, es noteikti būtu mēģinājis viņu apprecēt. Vienīgā dāma Latvijā šī vārda īstenajā, cildenajā nozīmē. Tas izpaudās visur un vienmēr, katru brīdi. Pat Rīgas kinostudijas ikdienā (kur mēs iepazināmies), kas vispār bija diezgan "bomzīga" vide – jo īsti kinošņiki ir drusku kā čigāni. Es biju kinoaktieris pāris filmās, kurās Varslavāne bija kostīmmāksliniece. Mēs bijām domubiedri un draugi," KDi teica Alvis Hermanis.