Viss izgaismojas. Mēs nevaram vairs paslēpties aiz sociālām maskām – aktieris Kārlis Krūmiņš summē sava 15 gadu vecā Kristofera jēgu pasaulē.
Bija septiņas minūtes pāri pusnaktij, kad Kristofers atrada nogalinātu kaimiņu suni. Suni sauca Velingtons. Kristofers nolēma atklāt, kurš ir Velingtona slepkava. Kristoferam ļoti labi padodas matemātika, un viņš zina visas pasaules valstis un to galvaspilsētas no galvas. Kristoferam nepatīk, ka viņam pieskaras, viņam nepatīk svešinieki un dzeltenā un brūnā krāsa.
Marka Hedona 35 valstīs izdotais dižpārdoklis Savādais atgadījums ar suni naktī (2003) ir viņa pirmais darbs pieaugušajiem. Līdz tam tapusi virkne grāmatu un godalgotas TV lugas bērniem. Pēc romāna motīviem Saimona Stīvena sarakstītā luga šobrīd iestudēta arī vairākos teātros Lielbritānijā. Kārlis Krūmiņš, iepazinies ar videofragmentiem, secina, ka Nacionālā teātra versija, kuras pirmizrāde Lielajā zālē gaidāma svētdien, 5. februārī, būs skarbāka: "Mans Kristofers nebūs tik pūkains."
Aktieris savā varonī saredz daudz paša pieredzētā: "Es arī, iespējams, citu apsvērumu dēļ, mēdzu iekulties dažādos piedzīvojumos. Daži no tiem ir saistīti ar īpašību, kas varētu būt raksturīga arī Kristoferam. Es to saucu par spītību vai stingru turēšanos pie mērķiem un uzdevumu pildīšanas. Mani šīs īpašības bieži ir nostādījušas ne pārāk patīkamās situācijās. Kristoferu – arīdzan."
Pēc romāna iznākšanas Hedons saņēma pārmetumus no autistu kopienas, ka Kristofera izjūtas un reakcijas ir atspoguļotas neprecīzi. Rakstnieks intervijās uzsver, ka "šis ir mākslas darbs, nevis zinātnisks pētījums, kā sadzīvot ar autismu". Jāpiebilst, ka Hedons kādu laiku ir strādājis ar bērniem, kuriem ir fiziski un mentāli traucējumi. Arī Valtera Sīļa režisētā izrāde nebūs Aspergera sindroma ilustrācija. "Ko vispār nozīmē diagnoze? Tā kā lielais vairums nezina, ko tas īsti nozīmē, būtu muļķīgi par to taisīt izrādi," ir pārliecināts Kārlis Krūmiņš. Tēmu viņš gan esot pētījis, dažas nianses viņa tēlā būs aizgūtas, taču, viņaprāt, skatītājam kopumā tas nebūs svarīgi. "Kristofera stāvoklis mums padara iespējamu paskatīties uz pasauli ar citām acīm. Manuprāt, tas ir būtiskākais. Viņa uztvere varbūt ir saistīta ar diagnozi, bet tikpat labi – arī ne. Kņazs Miškins arī varēja būt autists, bet tāpēc neviens netaisa Idiotu par idiotu."
Kas raksturo izrādi pusaudžiem? Aktieri, kurš ikdienā pasniedz aktiermeistarību un jūtas uz viena viļņa ar pusaudžiem, šāds nodalījums neinteresē: "Man nav sajūtas, ka pusaudzis būtu citplanētietis." K. Krūmiņš ir pieredzējis, ka galvenais ir runāt skaidru valodu.