Foto: No personīgā arhīva

Aiz priekškara

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

29. maijs, 2012, 15:00

Sirakūzietis

Šī nav dzeja, bet proza, kur katri pieci vārdi ir ierakstīti jaunā rindā. Vien tikai "Lidojumā" rindai "Dvesa pretī tik melni" atsaucas "Gaisā lidinās pelni", un tas kaut cik atgādina dzeju.

Atbildēt
1
0

29. maijs, 2012, 1:56

interesanti

Man šķiet, ka katrs trešais emociju pārņemtais tīnis raksta apmēram tikpat diletantisku dzeju. "..Nesaki Ka gulēji Pagājušajā naktī Es zinu Ka negulēji.." - Šis ir ģeniāli! p.s. protams, Rača "..Agrā rītā, es redzu kājas Agrā rītā, man gribas mājās.. " ".. Agrā rītā, es ieraudzīju Tavas krūtis, man kļuva grūti " būtu grūti pārspēt. Bet zinot šī tirliņa apgriezienus, pieļauju, ka Annai ir dziļš potenciāls.

Atbildēt
2
0

28. maijs, 2012, 23:02

zvirbulēns -hm

Prieks Tonakt debesis bija mēmas Tajās nebija Nevienas zvaigznes Nevienas niecīgas zilbes Visuma radītā vārdā Kosmoss rādīja Savu tumšo un tukšo seju Tajā nebija rakstīts nekas Taču mums pietika Ar ķeburaino grafiti Uz stacijas koka sienām Ar baltiem krīta vārdiem Asfaltā Mums pietika ar to Kas rakstīts mūsu sejās Un tas bija prieks Tai naktī Kad debesis bija mēmas -------------------------------------------- Bēdas Tonakt debesis bija skaļas Tajās bija Zvaigznes Daudz niecīgas zilbes Visuma neradītā vārdā Kosmoss nerādīja Savu gaišo un piepildīto seju Tajā bija rakstīts viss Taču mums nepietika Ar gludo grafiti Uz stacijas koka sienām Ar melniem nekrīta vārdiem Asfaltā Mums nepietika ar to Kas rakstīts mūsu sejās Un tās bija bēdas Tai naktī Kad debesis bija skaļas ------------------ Tagad ir poētiskais plašums, dziļums?

Atbildēt
0
1

28. maijs, 2012, 17:22

Džemma

Lai Annai veicas! Vai tikai šī nav pirmā Annas publicēšanās...

Atbildēt
0
0

28. maijs, 2012, 14:20

hm

vajadzētu tomēr arī kādu info par autoriem, lai publikācija nopietnāk izskatās. par dzejoļiem. ir nesliktas epizodes. pārāk daudz klišeju. poētiskā telpa jāvērš asociatīvā plašumā un dziļumā.

Atbildēt
0
0

28. maijs, 2012, 22:54

zvirbulēns

poētiskā telpa jāvērš asociatīvā plašumā un dziļumā -------------------- Tu saki, hm...? :)

28. maijs, 2012, 20:11

lr

Man tieši pretēji šķiet, ka publikācija izskatās nopietni tad, ja tekstiem ļauj runāt pašiem par sevi. Ja ir pieejama kaut kāda informācija, tad neviļus sāc uz rakstīto raudzīties saistībā ar iztēloto autoru, bet, manuprāt, tekstiem būtu jābūt tādiem, kuri spēj spēcīgi mijiedarboties ar lasītāju pat tad, ja lasi tos, nezinot ne autora vārdu, ne dzimumu, ne nodarbošanos, ne jebkādus citus faktus. Par pašu publikāciju - patīkama, maiga noskaņa, bet noteikti jāmeklē vairāk "sava balss". Pagaidām lasot velkas līdzi kaut kāda "šo kaut kad, kaut kur jau vairākkārt esmu lasījusi (manā gadījumā - arī pati rakstījusi)" sajūta.