"Esam patīkami pārsteigti, ka žūrija ir novērtējusi pieteikumu, kas neiekļaujas klasiskajā uztverē par dizainu kā priekšmetu, grafikas vai interjera projektēšanas disciplīnu. Infogram ir serviss, lietotāja pieredze, ko nevar aptaustīt vai demonstrēt vienā attēlā," saka Jānis Godiņš, kurš šo lēmumu vērtē kā drosmīgi progresīvu, kas iedvesmo un iedrošina Latvijas sabiedrību domāt par dizainu plašāk.
Uzņēmuma dizainers stāsta, ka Infogram ir radīts, lai sniegtu iespēju lietotājam bez priekšzināšanām vizualizēt datus viņam pieejamā un intuitīvi saprotamā veidā laikmetā, kad datu apjoms un informācijas pieejamība ir tāda, kāda tā cilvēces vēsturē vēl nekad nav bijusi. Pa šiem gadiem viņu komanda ir izaugusi no trijiem līdz 35 cilvēkiem.
Infogram lieto un pazīst visā pasaulē. Žūrijas priekšsēdētājs asociētais dizaina profesors Stefans Viāls no Nīmas Universitātes Francijā atklāj, ka par šo datu vizualizācijas rīku ir zinājis, pirms iesaistījies Latvijas Dizaina gada balvas konkursa vērtēšanā. "Mēs vēlamies turpināt attīstīt produktu saskaņā ar lietotāja vajadzībām, padarot to vēl pieejamāku vēl plašākai auditorijai," piebilst Jānis Godiņš.
Koka virsmas
Latvijas Dizaina gada balvu organizē dizaina birojs H2E sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš vērš uzmanību, ka pēdējos gados viņi paši ir mēģinājuši ne tik daudz runāt par dizainu, cik rādīt piemēru un izmantot to savā darbībā.
Jāatzīmē, ka četrus darbus no divdesmit labākajiem Latvijas Dizaina gada balvas konkursā iesniegtajiem projektiem ir pasūtījusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (3) un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (1). Vienu no šiem darbiem starptautiskā žūrija ir ierindojusi godpilnajā otrajā vietā. Tas ir izstādes Civilizācijas nospiedumi stendu dizains, kura autore ir Ilze Kalnbērziņa Praz.
"Bibliotēkai ir ļoti liels, līdz galam vēl neaptverts potenciāls, un tobrīd bija lieliska komanda,» par ekspozīcijas radīšanu Gaismas pilī saka dizainere, kuras darbs ir palīdzējis izklāstīt vēstījumu par grāmatu kultūru Austrumos. Civilizācijas nospiedumu izaicinājums bija izrādīt vairāk nekā 50 grāmatu reprodukciju ķīniešu valodā, nolemts šīs saturiski nepieejamās grāmatas padarīt pieejamas fiziski.
Līdz ar to ir radusies doma padarīt par piedzīvojumu pašu apskates procesu, un tika radīti metāla stendi ar kustināmām koka virsmām, kurās iestiprinātās grāmatas apmeklētāji varēja brīvi šķirstīt un, tās slidinot, atklāt to stāstus. Dizainers Rihards Funts uzskata, ka šis darbs brīnišķīgi iemieso teicienu "The devil is in the details", ko var tulkot kā "Velns slēpjas detaļās".
Pirkstiņdroši diski
Trešajā vietā ierindojās bērnu balansa ritenītis Brum brum, kura autors ir Krišjānis Jermarks. "Katra bērna sapnis, kas realizēts, domājot par drošu ekspluatāciju, veselību un estētiskām vērtībām," akcentē žūrijas pārstāve Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. Tam ir "u" formas bērza saplākšņa rāmis, nepārduramas riepas un pirkstiņdroši diski.
"Šim ritenītim ir skaists dizains, gudra balstiekārta, un tas acīmredzami ir ērti lietojams. Tas ir radīts no vietējiem materiāliem, kas ir svarīgi gan ekoloģijai, gan arī ekonomikai," Brum brum raksturo viens no progresīvākajiem radošo industriju pārstāvjiem Islandē starptautiski godalgotās aģentūras Gagarin radošais direktors Hringurs Hafsteinsons.
Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele norāda uz spēcīgajām velosipēdu ražošanas tradīcijām Latvijā. Šis produkts pārstāv industriju, kura savu uzplaukumu piedzīvoja 20. gadsimta pirmajā pusē. Viņa domā, ka šādi piemēri kā bērnu balansa ritenītis ļauj cerēt, ka Latvija varētu atgūt velosipēdu ražošanas lielvalsts slavu.
Jāatgādina, ka līdz 9. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir apskatāma izstāde ar divdesmit labākajiem Latvijas Dizaina gada balvas konkursam iesniegtajiem dizaina darbiem (kopumā tam tika iesniegti gandrīz 150 dizaina darbu). Papildu informāciju par izstādi var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.