Dzeja

Man ļoti patika. Paldies!

kā izrādās Latvijā top arī jauni dzejnieki, kuru uzvārdus būs vērts atcerēties.

ļoti, ļoti bagāta valoda man patika, vēlu sekmes arī turpmāk

Jāni, tev jāturpina rakstīt, bet tu jau to pats zini. Pirmais likās uzrakstīts gan jau iedvesmā, bet vajadzēja pieiet kritiskāk un to nelikt. Atskaitot jauko un vienkāršo: „..it kā mēs būtu mākoņi ar smagu raksturu..”. Taču no tā pirmā varētu kaut ko izveidot, varbūt iesaistot arī „dusmas acu ābolos” un „šampanieša burbuli”. Bet par to pirmo sievieti – jocīgi izklausās „ja nemaldos” – tā taču pirmā sieviete, par kuru noteikti jāzina, kā viņa gāja bojā! Tālāk pārējais izskatās labāk, ar iebildēm par dažām rindām, turklāt „kad” „ka” vietā ,šķiet , ir neuzmanības kļūda,. Žēl, ka neparādīji, pirms ieliki. Stulbi ir tas, ka ne jau tavas vainas dēļ sākums ir ielikts trekniem burtiem – nav jau raksts, bet dzejolis. Šajā portāla „Literatūras” sadaļā ir vājas publikācijas, bet ne jau šī, kur potence skaidri manāma.. Tikai nav izdevies pašam līdz galam saredzēt, ko likt, ko nē. Tam ir redaktora acs, kuras, acīmredzot, te pietrūkst.

Man patīk šitāda dzeja, tadēļ dodu žetonu!