Balvas tika pasniegtas 8. janvārī sarīkojumā NN Nakts Jaunajā Rīgas teātrī.
Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu, augsti novērtējot viņu ieguldījumu kultūras notikumu vērtēšanā pagājušā gada laikā.
Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Ivara Šteinberga recenzijās apvienotas autora prasmes gan akadēmiskajā, gan radošajā rakstīšanā. Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem. Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta." Žūrija īpaši atzīmēja Ivara Šteinberga literatūras kritikas, kas publicētas interneta žurnālos Satori un Punctum.
Kopā ar balvu Ivars Šteinbergs saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde.
Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma Daniela Zālīte. Žūrija ieskatā Danielu Zālīti raksturo vērīgs skats un lasītāja uzmanību piesaistoša iedziļināšanās, fotogrāfiju un "kustīgo attēlu" akcentējot kā medijus ar mākslas notikuma potenciālu. Tieksme saprast autora ieceri un adekvāti izvērtēt realizēto arī tēmas plašākā kontekstā, tomēr darba vērtību nemeklējot vienīgi piesaistē sociālpolitiskajām aktualitātēm. Distancējoties no vienkāršota skata, uzsvērta autora kā indivīda, kā personības loma mākslas darba tapšanā.
Žūrija izcēla Danielas Zālītes publikācijas interneta žurnālā Foto Kvartāls.
Kopā ar Jaunās kritiķes veicināšanas balvu Daniela Zālīte saņem stipendiju, kuru 500 eiro apjomā atbalsta SIA Kurekss.
Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins: "Šogad mēs priecājāmies redzēt daudz jaunu un cerīgu kultūras kritiķu visdažādākajās mākslas jomās. Viņu rakstītais bija atšķirīgs – dziļi personisks un objektīvs, nopietns un aizrautīgi rotaļīgs, tas ļāva mums ieraudzīt aplūkojamo mākslas faktu ne vien vēsturiskā, bet arī šodienas sabiedrībā notiekošo procesu kontekstā, taču it visu Normunda Naumaņa balvai nominēto autoru attieksmē bija nolasāma profesionalitāte un pamatīgas zināšanas par aplūkojamo sfēru. Tas arī bija galvenais kritērijs, nosakot šīgada uzvarētāju."
Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu un atbalsta balvas pasniegšanas ceremoniju NN Nakts. Tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī ar devīzi “Iepazīsimies laicīgi!”. NN Nakti veidoja Klāvs Mellis un Ance Strazda, piedalījās Matīss Budovskis un Igors Šelegovskis, topošie skatuves mākslinieki no JVLMA un Dailes teātra muzikālo aktieru kursa un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi.
Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, mākslas zinātniece un izdevniecības Neputns izveidotāja Laima Slava, teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balva tiek pasniegta reizi gadā.