Atrodi kādu svarīgu atšķirību! Šis varētu būt viens no principiem, lai noskatītos mokoši garlaicīgo Soču „jaunās un populārās mūzikas” festivālu „Piecas zvaigznes”, ko vēl trīs dienas rullēs LTV7. Pat žūrijas bosam dziedonim Josifam Kobzonam, ko savulaik nelaida Latvijā, svinīgajā runā sajuka un viņš pateica „eirovīzija”, nevis festivālam piekārto žanra nosaukumu – intervīzija. Traki jautri!
Ja neredzējāt, neuztraucieties, atšķirību bija pamaz. Tikpat pompozi, tikpat kokaini oficiozi un mirguļojoši kā Jūrmalā pirms dažām nedēļām. Pilns ar dziedātājiem no „bijušās, varenās”, kas visi cerīgi skaita gaidāmās uzvaras mantru. Viņu dziesmas gan prātā nepalika, tās bija vienādas kā košļenes ar ātri zūdošu, mākslīgu garšu. Puspolitiski vai nacionāli jociņi gan neskanēja. Varbūt vadītāji nebija tik asprātīgi? Toties zelta uzvalkā tērptais Kirkorovs tika pie košā goda paziņot telefonbalsojuma sākumu.
Varētu jau likties mierā – lai dzied un priecājas kūrorta sezonas noslēgumā! Lai zibina festivāla emblēmu – no notīm veidotu piecstarainu, citā kontekstā nu ļoti atpazīstamu, zvaigzni! Lai rullē uzietu formātu – dziesmiņu sacensības kā fonu ceļojošu šovbiznesa „vipu” aktivitātēm līdzās populārām pludmalēm.
Tomēr... Ieraugot „Piecu zvaigžņu” saturu, lēto kvalitāti, nepārprotamo vēlmi visus iesaistīt savā ietekmes sfērā un demonstrēt lielo kopības sajūtu, nekādi nevarēju saprast, kāpēc šis veidojums ir jārāda Latvijas sabiedriskajā televīzijā? Vai Amber piedalīšanās Soču „Piecās zvaigznēs” iemainīta pret LTV7 ētera laiku? Ja vēl zinām, ka turpat netālu ir Gruzija, kas kā viena no „bijušās” nepiedalījās...
Ko šis veidojums dod skatītājiem Latvijā? Kam tas interesē? Ko tas uzrunā? Kāpēc mēs par to maksājam? Vai tiešām daļa valsts sekos Aijas Vītoliņas (Amber) dziedājumam uz Soču skatuves? Tad jau mūsu izcilo koru festivāli Japānā vai citur būtu jārāda regulāri!
Ak, es jau dzirdu, ka nevajag politizēt, ka mākslu un sportu nejauc ar politiku. Nekā nebija, še teiktajam nav nekāda sakara ar cieņu pret Krievijas mākslu un izklaides industriju! Bet no konteksta izbēgt ir neiespējami! Pašlaik tāds festivāls ir perfekts līdzeklis uzmanības novēršanai no citām, svarīgākām lietām. No Gruzijas, piemēram! Pasērojām, pašausminājāmies, papūderējām smadzenes tajā pašā „Pirmajā kanālā” (kas ir viens no rīkotājiem), nu „vienojamies” dziesmās!
Šis festivāls ir tāda televīzijas radīta pasaule, kas veicina piederības sajūtu noteiktām vērtībām un izpratnei. Tas nevis mazina, bet veicina informatīvo plaisu, atsvešina no šīs valsts, izklaidējošā veidā palīdzot apmesties citur. Tas ir precīzi radīts produkts tiem, kas joprojām ietiepīgi grib dzīvot sev labi pazīstamā pagātnē un kam nepieciešams ik pa laikam saņemt jaunu, agrākos laikus atgādinošu injekciju tieši smadzenēs. Lai kāds uz šīs vēlmes rēķina pelna naudu, lai mums to rāda satelīti un kabeļu tīkli, bet šādam festivālam nav nekāda sakara ar Latvijas sabiedriskās televīzijas uzdevumiem un misiju.
Es tā vēl nekad neesmu darījusi, bet šoreiz gribētu aicināt – vēl trīs dienas neieslēdziet LTV7 vakarpusē! Jūs patiešām neko būtisku nezaudēsit!