Ar katru gadu pieaug interese par Sibīrijas bērnu likteņstāstiem, taču paliek arvien mazāk to cilvēku, kuri varētu pastāstīt savas atmiņas par šo traģisko Latvijas vēstures posmu. Svarīgi ir neļaut aizmirst un pieklusināt faktus par 1941. un 1949. gada izsūtīšanām. Tās vēl ir maz pētītas un grūti aptverams ir fakts, ka tās pastarpināti vai tieši ietekmējušas gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Izsūtīšanas neattiecas tikai uz latviešiem un Latviju, tās skāra visas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas – latviešus, ebrejus, poļus, krievus un daudzas citas. Mums svarīgi, lai par traģēdiju, ko pārdzīvojuši no Latvijas uz Sibīriju aizvestie bērni, uzzinātu pasaulē. Svarīgi vēsturi saglabāt savai tautai un svarīgi to izstāstīt citām tautām.
Ceļojošajā izstādē Sibīrijas bērni apskatāmas planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1949. gada 25.marta izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Izstāde ir vien neliela daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 25. marta nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību, par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju. Izstādes mērķis ir ar apskatāmajām fotogrāfijām un atmiņu fragmentiem uzrunāt jaunāko paaudzi un citus interesentus. No 2014. gada septembra izstāde Sibīrijas bērni apceļojusi 100 Latvijas skolas. Skolēnus tā uzrunājusi tieši un emocionāli, mudinājusi interesēties par savas dzimtas un Latvijas vēsturi.