Kaspars Vanags lasīs lekciju “Saldkaislās trīsas: drupu valdzinājums Rietumeiropas kultūrā”

 “Pamestu rūpnīcu korpusiem, graustiem pilsētu nomalēs vai brikšņos ieaugušu muižu drupām piemīt savdabīgs valdzinājums, kas veidojies gadsimtiem ilgi izkoptā vanitas žanra iespaidā. Atsevišķu subkultūru ietvaros drupu vērošana ir kļuvusi par depresīvu vaļasprieku, caur kuru iespējams baudīt reti sastopamu emocionālā pārdzīvojuma paveidu - adrenalīna piesūcinātu melanholiju. Šādu pārdzīvojumu nodrošina fakts, ka reizē ar asociālai videi raksturīgo paaugstinātās bīstamības faktoru pamestība piešķir drupām savvaļai raksturīgu pašpietiekamību, kuras gaisotnē uzskatāmi relatīva top lietu kārtība, kādu savulaik te centies ieviest cilvēka čaklums un mērķtiecībā loloti nodomi. Tomēr ļauties apcerei par visa virzību pretim entropijai nav drupu vērošanas vaļasprieka alfa un omega. Tikpat labi var teikt, ka drupu vērotājs trenē sevī iemaņu caur visa laicīgā zūdību pamanīt un pabrīnīties par tukšības fenomena formālo daudzveidību. Kā gan citādi lai tādā gadījumā būtu skaidrojama mākslīgo drupu lielā dažādība 18. un 19. gadsimta ainavu parkos? Un vai te nav meklējams iemesls tam, kādēļ mūsdienu meinstrīms cenšas drupas paslēpt, padarīt par pieminekļiem vai reanimēt solīda paskata funkcionālās celtnēs?”                  Sniedzot retrospektīvu ieskatu drupu tematikas iztirzājumam Rietumeiropas mākslas vēsturē, K.Vanags lekcijā lūkos rast skaidrojumu eiroremonta apsēstībai Latvijā un tam, kāpēc priekšroka te parasti tiek dota restaurācijai, nevis konservācijai. Kaspars Vanags, mākslas un kultūras teorētiķis, patlaban izstrādā doktora disertāciju Latvijas Mākslas akadēmijā par vienu no pirmajiem vācbaltu māksliniekiem un mākslas apskatniekiem Karlu Gothardu Grasu (1767 – 1814), pievēršoties nomadisma aspektam Grasa dzīvē un radošajā darbībā. 2007.gadā viņš ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Kortolda mākslas institūtā Londonā par pētījumu “Lauku muižu mākslas kolekciju un ainavu parku publiskā apmeklējuma paradumi XVIII gadsimta Anglijā”. 90.gados Kaspars Vanags aktīvi darbojies kā mākslas kritiķis un kurators (projekti “Open”, “Tējas sēne”, “Subversija” u.c.), atgādināja A.Kļaviņa.