Gandrīz pusotra miljarda eiro – tas skan vareni, tomēr jārēķinās, ka šī summa septiņos gados tiks sadalīta starp dažādiem kultūras projektu īstenotājiem visās 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, šogad konkursiem – daļa no tiem jau ir izsludināta – ir atvēlēts 170 miljonu eiro finansējums. Radošā Eiropa/Creative Europe ir jauna ES programma, kas paredzēta Eiropas kino, kā arī citu kultūras un radošo nozaru atbalstam, lai palielinātu to ieguldījumu jaunu darbvietu izveidē un izaugsmes nodrošināšanā. "Programma atbalstīs desmitiem tūkstošu mākslinieku, kultūras un audiovizuālās nozares profesionāļu un organizāciju izpildītājmākslas, tēlotājmākslas, izdevējdarbības, filmu, televīzijas, mūzikas, starpdisciplīnu mākslas, kultūras mantojuma un videospēļu nozarē. Finansējums tām nodrošinās iespēju darboties visā Eiropā, sasniegt jaunas auditorijas un attīstīt digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes," lepni ziņo Eiropas Komisija.
Lai informētu par programmas iespējām Latvijas kultūras nozares organizācijas un sniegtu palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, Latvijā ir izveidots Radošās Eiropas birojs, kurā darbojas divi līdzšinējie informācijas centri – Eiropas Savienības kultūras kontaktpunkts un MEDIA Desk Latvia. Vairāk par jauno programmu KDi stāsta Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Kultūras nodaļas vadītājs Karels Bartaks, kurš nesen viesojās Rīgā.
Kāda ir programmas Radošā Eiropa nozīme Eiropas mērogā?
Tā ir jāskata plašākā kontekstā, un konteksts ir tāds, ka Eiropas Savienībai faktiski nav kompetences noteikt, vadīt un regulēt kultūrpolitiku. Kultūra pavisam nedaudz tiek minēta ES līgumos, tāpēc mums katru reizi, kad tiek gatavota kultūras atbalsta shēma, ir jāaizstāv šīs programmas nepieciešamība. Ir tādi politiķi un spēki, kuri uzskata: ja ES nav kompetences kultūrpolitikā un šajā jomā nav atbilstošas likumdošanas, kas ir saistoša visām dalībvalstīm, Eiropas mērogā nav jāpiešķir finansējums kultūras projektiem un tas ir jāatstāj katras valsts ziņā, jo savu kultūrpolitiku katra nacionāla valsts regulē pati.
Jegora Jerohomoviča interviju ar Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Kultūras nodaļas vadītāju Karelu Bartaku lasi 30. janvāra KDi!