Latvijas publisko pasākumu nozares organizāciju izsūtītajā vēstulē minēts, ka "lai gan kultūras nozares privātā sektora eksistence, darbība un turpmākā nākotne ir cieši saistīta ar nozares pārstāvju rīkoto pasākumu ekonomisko pamatotību. Kopš 2021. gada 15. jūnija saskaņā ar valdības politiku, pasākumu rīkotājiem bija jāizvēlas, kādā formātā rīkot publiskos pasākumus. Neskatoties uz sabiedrības pasivitāti valdības izvirzīto mērķu (70% sabiedrības vakcinācija), pasākumu nozares privātā sektora uzņēmumi rīkojās valstiski un ap 95% no to rīkotajiem pasākumiem notika tieši zaļajā formātā (atšķirībā no vairuma valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību rīkotajiem pasākumiem, t.sk. – pilsētu svētkiem u.tml.). Tādējādi pasākumu nozares privātā sektora uzņēmumi ar savu valstisko rīcību deva ieguldījumu sabiedrības paradumu maiņai un vakcinācijas aptveres palielināšanai. Kopš 15. jūnija privātā sektora pasākumu producenti faktiski drīkstēja strādāt tikai ar aptuveni 40% potenciālās auditorijas".
"Latvijas pasākumu nozares privātā sektora uzņēmumi nevar uzņemties atbildību par zemo vakcinācijas aptveri valstī un par valdības bezatbildīgi novēloto rīcību Covid-19 pandēmijas izplatības apturēšanā. Pasākumu nozare Latvijā ir viena no tām, kurā ir visaugstākā vakcinācijas aptvere un kura apkalpo tieši sabiedrības atbildīgāko un pasargātāko daļu," teikts vēstulē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori vērš valdības uzmanību, uz faktu, ka Latvijas publisko kultūras pasākumu rentabilitāte bija vērojama, vien sasniedzot aptuveni 90% pārdoto biļešu. Šobrīd, vispārējās degvielas, elektrības, un citu pakalpojumu cenu kāpuma dēļ, kā arī krīzes laikā nozarei paaugstināto nodokļu dēļ publiskie pasākumi var noritēt ekonomiski pamatoti vien sasniedzot 95-98% biļešu pārdošanas un telpu piepildījuma slieksni.
Jaunās ārkārtējās situācijas regulējums pasākumu nozarē ļauj rīkot pasākumus ievērojot distances starp skatītājiem. De facto tas nozīmē, ka vairākās kultūras pasākumu norises vietās, lai ievērotu distancēšanās prasību faktiski pasākuma norises vietās ir iespējams ielaist vien 35-40% no kopējā skatītāju vietu skaita, kas pasākumu norisi padara ekonomiski nepamatotu. Publisku pasākumu norisi šādos apstākļos spēj nodrošināt vien valsts un pašvaldību finansētās un dotētās kapitālsabiedrības, kas, mūsu ieskatā ir godīgas konkurences principu pārkāpums attiecībā pret privātā sektora pasākumu rīkotājiem. Šajā lēmumā nozares organizāciju ieskatā ir ietverts slēpts aizliegums darbībai, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tikai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var atļauties ilgtermiņā darboties, nedomājot par to organizēto pasākumu ekonomisko pamatotību. Jāpiezīmē, ka uz daudziem pasākumiem, paļaujoties uz valdības locekļu iepriekš pausto, ka publiskie pasākumi zaļajā formātā netiks ierobežoti, biļešu tirdzniecības apjomi šobrīd būtiski pārsniedz 60% slieksni, kas nozīmē, ka to norise atbilstoši jaunajiem nosacījumiem nav iespējama bez cilvēku šķirošanas, kas vairos negācijas sabiedrībā un vēl vairāk mazinās sabiedrības lojalitāti valdībai kopumā. Būtisks trieciens pasākumu rīkotājiem ir arī Skolas somas programmas ietvaros apturētā skolēnu grupu biļešu iegāde.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori lūdz Ministru kabinetu:
- Nekavējoties akceptēt priekšlikumu par biļešu kompensāciju pasākumu atcelšanas gadījumā, ja šo pasākumu norise bija plānota laikā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim (un turpmākajos laika periodos, uz kuriem tiks attiecināts ārkārtējais stāvoklis), piemērojot līdz šim MK akceptēto un VKKF realizēto atbalsta mehānismu – biļešu kompensāciju 80% apmērā (papildus – biļešu atgriešanas un realizēšanas komisijas).
- Nekavējoties atjaunot abus atbalsta mehānismus, kas tika realizēti caur VKKF – radošo stipendiju programmu pašnodarbinātajiem un uzņēmumu dzīvotspējas programmu. Vēršam jūsu uzmanību uz faktu, ka saskaņā ar trīs lielāko biļešu tirgotāju sniegtajām ziņām, 2021. gadā uz publiskajiem pasākumiem (notikušajiem un paredzētajiem) pārdoto biļešu vērtība sasniedza aptuveni 20% no 2019. gada biļešu pārdošanas apjoma, kas norāda uz nozares katastrofālo stāvokli.
- Nekavējoties atjaunot VID administrētos atbalsta instrumentus kultūras nozares komersantiem.
Vēstules autoru ieskatā valdības atbalsts biļešu kompensēšanas programmai būtu skaidrs signāls, ka valdība vēlas veicināt sabiedrības pulcēšanās minimizāciju, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, jo valstiski domājot, šobrīd būtu jābūt priecīgiem par ikvienu sociālo kontaktu atcelšanu, nevis norisi. Savukārt pārējo atbalsta mehānismu tūlītēja atjaunošana sniegtu nepārptotamu signālu, ka valdība izprot kultūras nozares privātā sektora uzņēmumu nozīmi Latvijas sabiedrības un ekonomikas izaugsmē, kā arī spēj ievērot godīgas konkurences pamatprincipus ārkārtējās situācijas laikā.
Vēstuli parakstījuši Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu foruma valdes priekšsēdētājs Mārcis Gulbis, Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes loceklis Kaspars Zemītis, Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle Ieva Irbina, Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības valdes loceklis Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports valdes locekle Agnese Cimuška-Rekke.