Liels un mazs

Katrs māklinieks meklē savu izpausmes veidu. Hērsts tādu ir atradis- vides aktīvistiem neizprotamu, bet citiem tīkamu. Tajā viņš spēj akcentēt šauro dzīslu starp nāvi un dzīvību, skaisto un briesmīgo, kā piemin savā izstādes anotācijā. Protams, šķiet egoistiski ,ka mākslas vārdā tiek upurēti tik daudz taureņu, taču ,kā jau rakstā minēts, tas nav noticis autora tīša nodoma dēļ, pie tā bijuši vainīgi nevīžīgie un vienaldzīgie apmeklētāji. Nenoliedzams gan ir fakts, ka Hērsts noteikti apzinājās iespējamās sekas taureņu veidotajai miglai nelielaja telpā, bet tas jau ir cits jautājums ,uz kuru spēj atbildēt tikai viņš pats. Runa ir par cilvēku pēkšņo dabas mīlēšanu, jo ,lūk, miruši 9000 taureņu. Vai tad mums daba un tajā mītošie dzīvnieki nebūtu jāciena ikdienas, nevis tikai izstāžu telpās vai pēc šausminošu jaunumu uzzināšanas? Šaubos, ka ikdienā cilvēki paskatās zem kājām, kad to zoles rotā sadragātas gliemežu mājiņas ar daļiņu no pašiem gliemežiem. Protams, gliemezis, skudra vai naktstauriņš, kurš velā vasaras naktī apnicīgi un akli lido pa istabu,dažbrīd piezemējoties uz cilvēka sejas vai rokas, nesniedz tādu estētisko baudu kā taureņi, taču vai viņi nav tādi paši dzīvnieki ar tiesībām dzīvot? Jānotiek tikai kam šādam un cilvēki kā aklas vistas metas diskusijā un sniedz viedokļus par tēmām ,kuras līdz tam nemaz nav bijušas svarīgas. Tas ,ka šis notikums ir kļuvis plašākā mērogā aktuāls, nenozīmē, ka līdz šim ne tik afišētie šausmu stāsti,kaut vai tepat no Latvijas, būtu mazāk svarīgi. Palūkojieties uz savu un apkārtējo cilvēku rīcību un attieksmi pret dzīvniekiem arī ikdienā un tad izsakieties, jo kā saka - pēc kara visi gudri.

Jāpiekrīt par visiem 100% "vienīgais, ko es saskatu gan naumaņa rakstā, gan sabiedrības attieksmē ir ārprātīga liekulība - ir dzīvnieki, kuri drīkst tikt spīdzināti un mirt šaušalīgās mokās (tie, kuru nāve mums ir ekonomiski izdevīga) un ir dzīvnieki, kuri nedrīkst mirt vispār, jo ir skaisti/pūkaini/mūsu kultūrā mājdzīvnieki utt."

Tukša vāvuļošana par neko. Laikam autorams aptrūcies par ko runāt?

Gan Demjena Hērsta "mākslai", gan raksta saturīgumam atbilstoši komentāri. :)

Ja jāizdara izvēle, palieku mazs, jo tad ir cerība augt lielam. Ko lielam padarīsi? Vienīgi apgraizīt varētu. Bet taču nevajag, ir sāpīgi un higiēna no tā nesamilzt!

ja cilvēki nebūtu paēduši... bet viņi IR paēduši!!! kāpēc nsākt no šīs izejas punkta??? bet dzīvot fantāzijās par kā būtu ja būtu??? es pats - veģetārietis neesmu, bet industriālo lopu slaktēšanu neatzīstu; bet saprotu - ar mazdārziņos audzētiem lopiņiem pasaule mirtu badu; savukārt veģetārieši būtu nojau notiesājuši lopiņiem paredzēto barību... apburtais loks

bla bla bla No vienas puses laba dzīve ir tas uz ko mēs visi tiecamies. No otras puses no labas dzīves smadzenes pārstāj darboties "radoši" un top šādi tukši bla-bla-bla raksti.

TAS LABI - tauriņi izstādes anotācijas nelasa

Tomēr TAUREŅU lidojums ir skaistumam un priekam. Tādēļ jebkurš mākslas darbs neatsver viņu nozūmēšanu. Mēs esam prasmīgi attaisnojuma meklētāji. Arī cilvēka mūž ir uz laiku, tad jau blektēsim tik nost. Dzīvas radības neatliekams izmantojums šādā veidā tomēr ir saistīts ar iztēles, gara nabadzību. Labi,kāds ir gatavs šādām "mākslinieciskām"aktivitātēm, tomēr trakākais ir tas,ka ir patērētāji, kas savu interesi spēj iedarbināt tikai ekstremālos gadījumos.

Daudz par Hērsta māksliniecisko metodi nezinu, bet izlasot NN tekstu aizdomājos, cik daudz cilvēku aizgāja bojā ceļot Pēterburgu vai Ēģiptes piramīdas. Šis civilizācijas attīstības un cilvēka dzīvības vērtības paradokss, manuprāt, nav aptverams.