Māksla megapikseļos

Izmantojot datortehnoloģijas, attēlu var pievilkt un aplūkot tik tuvu, kā līdz šim nebija iespējams, — jūs ieraudzīsiet to, ko neredz neapbruņota cilvēka acs. Google Earth ļauj sīki izpētīt gleznu mikroskopiskās detaļas, pat otas triepienu. Digitalizēto šedevru vidū — Velaskesa veidotais Spānijas karaļa Filipa IV ģimenes portrets Menīnas, Goijas 3.maijs, Rubensa Trīs grācijas, van der Veidena Noņemšana no krusta, Bosha triptihs Pasaulīgo prieku dārzs, kā arī Ticiāna, El Greko un Rembranta darbi. Google Earth programma datora ekrānā ļauj brīvi pārvietoties pa gleznas virsmu, pietuvinot interesējošus fragmentus, — jūs redzēsiet tādus sīkumus, kādus neredzēsiet, pat apmeklējot muzeju klātienē! Daži no darbiem ir milzīgi, un fiziski pētīt šos audeklus nav tik vienkārši. Piemēram, Ticiāna gleznotais imperatora Kārļa V portreta augstums ir 283 centimetri, bet platums — 335 centimetri. Muzejā jums neļaus pieiet gleznām pārāk tuvu, bet virtuālajā vidē viss ir iespējams. Gleznu attēli, kas ievietoti Google Earth sistēmā, tika digitāli "salīmēti" kopā no vairāk nekā 8200 augstas izšķirtspējas fotogrāfijām, kurās fiksētas atsevišķas šedevru daļas. "Digitālajā bildē mēs redzam gleznu ar gluži zinātnisku precizitāti. Tas, ko mēs neredzam, ir dvēsele. Mākslas darba dvēseli var sajust, tikai baudot oriģinālu muzejā," uzsver Prado direktors Migels Sugasa. Sadarbībā ar datorgigantu Google izveidotā gigapikseļu galerija nāk par labu arī gleznu saglabāšanai — izmantojot digitālus attēlus, M.Sugasa pārbaudīja restaurācijas darbu kvalitāti. Lai aplūkotu šedevrus savā datorā, vispirms ir jāuzinstalē programma Google Earth, ko var bez maksas izdarīt Google mājaslapā. Tad Google Earth meklēšanas ailītē ir jāieraksta Prado Museum un jāseko norādēm. Pagaidām netiek plānots papildināt sistēmu ar citām gleznām no Prado krājuma. Google arī negrasās realizēt līdzīgus projektus ar citiem muzejiem. Google Earth ir virtuālā pasaules karte, kas izmanto satelītu un gaisa fotogrāfijas un GPS tehnoloģiju, — tā tiek veidota vienota pasaules fotokarte. Digitālās tehnoloģijas var būt tik pat izteiksmīgas kā glezniecība, pierāda ASV videomākslas leģendas Bila Violas darbi. Viņa darbu esence ir tuva vecmeistaru gleznu būtībai — dvēseliskais piepildījums un skaistuma meklējumi. Bils Viola meklē skaistumu un atrod — ar plazmas ekrānu, videoinstalāciju un lāzeru tehnoloģiju palīdzību. Izcilā mākslinieka jaunākais projekts būs saistīts ar divu instalāciju veidošanu Sv.Paula katedrālei, kas ir viens no Londonas simboliem un populārākajiem apskates objektiem. XVII gadsimtā uzceltajā katedrālē tiks izvietoti B.Violas laikmetīgie videoaltāri — tā nebūs tikai izstāde, šie darbi kļūs par baznīcas pastāvīgās ekspozīcijas daļu. Viens altārs būs veltīts Jaunavai Marijai, otrs — ciešanām. Senāk B.Viola jau realizēja divus līdzīgus projektus — 1996.gadā Daremas katedrālē Lielbritānijā bija skatāma viņa videoglezna Sūtnis/The Messenger (līdz 21.februārim šo un citus mākslinieka darbus var redzēt Haunchof Venison galerijā Berlīnē). Savukārt 2007.gada Venēcijas biennālē vienā no pilsētas baznīcām tika rādīts video Okeāns bez krasta/Ocean Without a Shore. B.Violas rokraksts vienmēr ir atpazīstams: viņa kompozīcijas, estētika, tehniskais risinājums (attēla palēninājums), bībeliskas atsauces darbos — tas viss padara Violas dzīvās bildes par mūsdienu ikonām. Mūžīgas vērtības, kas ir aktuālas arī digitālajā laikmetā.