Miris filozofs Arne Ness

Norvēģu izglītības sistēmā viņš iedibināja obligāto eksāmenu filozofijas ievadā. Vēlāk Ness kļuva kaislīgs dabas aizstāvis, kā arī aktīvi iesaistījās cīņā pret vardarbību. “Viņš rada prieku visniecīgākajās lietās, ko mēs pārējie vispār nepamanījām. Viņš arī allaž uzjautrinājās par savām vājībām,” avīzei Aftenposten komentē rakstnieks, žurnālists un Nesa draugs Peters Meljenders, - “Līdz pat pēdējām dzīves dienām viņš lauzās uz rokām un spēja nolauzt vairums cilvēkus. Pat kā vecs vīrs viņš bija ļoti spēcīgs.” Ness bija arī pazīstams alpīnists un boksa entuziasts. “Viņš bija fenomenāli spēcīgs visos veidos, jo allaž pielāgojās apkārtējai videi,” piebilda Meljenders, - “Viņš nekad neko nemēģināja izdabūt cauri un saprata, ka pār daudzām lietām viņam nav kontrole.” Aiz visiem viņa projektiem slēpās ārkārtīgi liela ziņkāre par dzīvi un dabu. Pat nāve viņā izraisīja ziņkāri. “Arne nebaidījās no nāves. Ja citi domā par to, ko viņi nomirstot zaudēs, Arne nāvi uztvēra kā interesantu pieredzi,” sacīja Nesa draugs. Ness bija svarīgs faktors Norvēģijas pēckara mentalitātes veidošanā, sevišķi konflikta risināšanas jautājumos. Pēc Otrā pasaules kara viņš pievērsa uzmanību pretrunai starp nīstajiem nacistu simpatizētājiem un pārējo tautu. Ness izvēlējās dialogu ar tiem, kuri karā izvēlējās “nepareizo” pusi un mēģināja radīt tautā izpratni par viņu izvēli. Viņš uz savām lekcijām aicināja uzstāties pat sodītus nacistus. “Viņš radīja izpratni par to, ka kļūdīties ir cilvēciski, ka konfliktējošajām pusēm ir vairāk kopēja nekā viņi iedomājas,” sacīja Meljenders.