Keramiķis Aleksandrs Djačenko 1972. gadā beidza Jelgavas 2. vakara vidusskolu. Zināšanas un iemaņas keramikas mākslā apguva patstāvīgi, nepārtrauktā radošajā darbā.
Aleksandrs Djačenko strādāja par keramiķi-virpotāju ražošanas apvienībā Latvijas keramika (1966-1967; 1970-1972). Vēlāk darbojās šī uzņēmuma eksperimentāli radošajā laboratorijā (1972-1984). Keramiķis strādāja arī ražošanas apvienībā Daiļrade (1984-1991; tag. SIA Daiļrade RC) un darbojās LMS Mākslas fonda jaunrades un atpūtas namā Dzintari (Jūrmala, 1985, šobrīd nepastāv).
Aleksandrs Djačenko izstādēs piedalījās kopš 1972. gada. Kopā ar dzīvesbiedri, keramiķi Mārīti Djačenko regulāri rīkoja personālizstādes – LMS Mākslas fonda izstāžu zālē Ķīpsala (1986), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1975, 1982; izstāde Līdzsvarā, 2010; izstāde Abi divi, 2016), Šauļu mākslas galerijā (2010, Lietuva, kopā ar Mārīti Djačenko un Edvīnu Kalnenieku), Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē izstāde Tornis (2014), galerijā Bastejs izstāde A&M (2015), Dobeles Novadpētniecības muzejā izstāde Forma un saturs (2019). Mākslinieks darbus eksponēja arī Jelgavas mākslinieku izstādē Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (2000), trīs Baltijas valstu keramiķu kopizstādē Dāvana. Helga Kogerte, Marute Kollarda un Aleksandrs Djačenko. Keramika (2018, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs) u.c. izstādēs.
Keramiķis Aleksandrs Djačenko darināja monumentālus keramikas panno publiskajām telpām. Kopā ar Mārīti Djačenko mākslinieks piedalījās interjera mākslinieciskajā izveidē Jelgavas Kultūras namam un Jelgavas 1. vidusskolai (1979, tag. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola). Vidusskolas skulpturālā panno trīs daļas – Rīts, Diena, Vakars – tika izgatavotas šamotā un atturīgi glazētas. Daudzfigūru kompozīcijā mākslinieki izmantojuši asociatīvo tēlainību un 20. gs. 70.-80. gados keramikas praksē iecienītās formveides stilistisko sižetu ar bagātīgos floras un faunas motīvos veidotām aplikatīvām detaļām.
Aleksandrs Djačenko mākslā vienmēr meklēja jaunus risinājumus, apvienojot tradicionālās un laikmetīgās keramikas mākslas tendences. Keramiķa radošajai daiļradei piemīt smalki niansēta un izteiksmīga plastiskā valoda, kas atbilst materiālam un kompozicionālajam risinājumam. Mākslinieks strādāja dažādos keramikas materiālos un žanros. Veidoja sīkplastiku, medaļas, dārza keramiku, dekoratīvos ciļņus ar monumentālu risinājumu. Īpaši izceļama ir Aleksandra Djačenko figurālā keramika, kurā redzams mākslinieka tēlnieciskais, individuālais rokraksts.
2013. gadā Aleksandra Djačenko vadībā Jelgavā tika aizsākts lielformāta šamota skulptūru simpozijs, kas pilsētā norisinās joprojām, un simpozija darbi apskatāmi Šamota skulptūru parkā Pasta salā, Jelgavā. Aleksandrs Djačenko bija radījis unikālu, publiski apskatāmu mākslas darbu apdedzināšanas tehnoloģiju to veidošanas vietā. Dalībai simpozijā tika aicināti Latvijas un kaimiņvalstu mākslinieki.
Aleksandrs Djačenko bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1986. gada un rekomendācijas, lai iestātos LMS, izsniedza gleznotājs Indulis Landaus, keramiķi Pēteris Martinsons (1931-2013) un Edīte Zvagule. Kopš 2009. gada mākslinieks bija arī Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs un piedalījās daudzās Jelgavas mākslinieku izstādēs.
2016. gadā iznāca izdevums Abi divi. Keramiķi Mārīte un Aleksandrs Djačenko (sakārtojis mākslas zinātnieks Māris Brancis, 2016, Mansards).
Aleksandra Djačenko darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Ludzas Novadpētniecības muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Aleksandra Djačenko tuviniekiem un kolēģiem.