Ceremonijā godināja arī četras vērtības, kas šogad iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā – Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (Znamennij raspev) un jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.
Pasākumu vadīja aktrise Marija Bērziņa, kura klātesošajiem mācīja tautasdziesmu Pūt, vējiņi lībiešu mēlē, bet par muzikālās noskaņas radīšanu parūpējās balvas saņēmēji – Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un Iveta Tāle.
"Viss, kas ir darīts cilvēku labā, ir labi darīts. Latvijā ļaudis izceļas ar grodu darbu, kas, gribot negribot, beigās noved līdz izcilības rezultātam. Mēs esam laimīgi, ka varam redzēt šos darba augļus, tāpēc ka cilvēki ir tie, kuri uztur Latviju tik košu un bagātu kultūrā. Rūpējoties par to, lai šīs izcilības taptu redzamas Latvijas un ārpus Latvijas kontekstā, tiek rīkota šāda izcilības balva," stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
"Vienam cilvēkam nekas nav pa spēkam – pa spēkam tas ir darot, gribot un piedzīvojot kopā. Jautri pavadīt laiku, uzrakt kādu dobi – vai nu īstu dobi vai zemes pleķīti Nemateriālā kultūras mantojumā ar dziesmām un stāstiem. Kamēr vien šāds pulks nāks kopā un gūs prieku, tikmēr tas mantojums tā vien ripināsies uz priekšu. Mēs priecājamies un lepojamies, ka mums tas izdodas tā viegli un no paaudzes paaudzē. Es zinu, ka mūsu pusē aug tādi jauni ļaudis, kuri arī ar šo mantojumu lepojas," - tā Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine.
"Paldies visiem, kuri man ir ļāvuši darīt to, kas man patīk. Pārāk nenoslogojuši ar to, kas man nepatīk un nepadodas. Šī balva pie manis ir atnākusi labā brīdī, kad esmu atgriezusies Krustpilī. Jauki, ka šī balva nāk arī tādā brīdī, kad manā dzīvē notiek atgriešanās pie pirmsākumiem un atsperšanās jaunam lokam. Es jūtos ļoti labi un esmu pat pārsteigta par to, cik maz es domāju par iepriekšējo dzīves loku. Es ceru, ka vēl daudz kas ir priekšā ar sēļiem," apgalvo laureāte, mūziķe un tradicionālās kultūras pētniece Iveta Tāle.
Pasākumā piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes priekšsēdētāja Māra Mellēna, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekle Anete Karslone, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, kā arī Siguldas pašvaldības un Dienvidkurzemes novada pārstāvji. Pasākuma uzmanības centrā bija balvu saņēmēji – Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un Iveta Tāle, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto tradīciju pārstāvji.