Diplomprojekts iezīmē arhitekta profesionālās dzīves sākumu. Pēc piecu gadu ilgām studijām topošie arhitekti izstrādā kompleksu maģistra darbu ar integrētu diplomprojektu. Studentam ir iespēja brīvi izvēlēties diplomprojekta tēmu, likt lietā studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes, ļaut vaļu fantāzijai un atklāt savu pasaules redzējumu un rokrakstu plašākai sabiedrībai.
"Jaunie arhitekti piedāvā ne tikai jaunas būves, bet risina tēmas, kur nepieciešams izvērtēt un līdzsvarot dažādus, pat savstarpēji pretrunīgus vides attīstību ietekmējošus faktorus – atzītā un neērtā vēsturiskā mantojuma attīstības perspektīvas, dzīvojamās vides un urbānās publiskās telpas revitalizācijas jautājumus un pat dzīvestelpas paplašināšanu aiz mūsu planētas robežām. Viņi uzbur vīziju par ideālo dzīves telpu un vidi, kurā mēs varētu dzīvot nākotnē. Studentu priekšlikumi nav utopiski, tie sakņojas rūpīgā temata izpētē un nopietnā vides konteksta un vēstures analīzē," stāsta izstādes kuratore, RTU Arhitektūras un dizaina institūta projektu vadītāja Velta Holcmane.
Izstādes ekspozīcijā iekļauts 2018. gadā Rūda Rubeņa izstrādātais diplomprojekts Ogres centrālās bibliotēkas jaunbūve. Nepilnu četru gadu laikā viņa sapņu darbs kļuva par reālu objektu, kas ieguvis sabiedrības un profesionāļu atzinību. Drosmīgs un intriģējošs ir arī Helmuta Nežborta 2020. gadā radītais projekts kosmosa izpētes stacijai uz Marsa. Autors iezīmē telpiskas aprises nākotnes civilizācijas attīstības teorētiskajām iespējām. Vai un kā nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi ekstrēmās vidē, piemēram, kosmosa izpētes stacijā uz Marsa? Kāda ir arhitekta loma tajā? Rūpējoties par cilvēka psiholoģisko labsajūtu, viņš kosmosa izpētes stacijā izveidojis mākslīgu biotopu un izmantojis cilvēkam labvēlīgus telpiskās plānošanas paņēmienus. Izveidot būves ārējo veidolu bijis izaicinoši, jo jāņem vērā uz Marsa esošā radiācija, ekstremālais klimats, gravitācija un tam pakārtotie inženiertehniskie risinājumi.
Raivis Jānis Mucenieks, izmantojot Skandināvijā izplatītu ieslodzījuma vietu konceptu, kurā ēkas pēc funkcijas sadala mazākās vienībās un kārto ciematam līdzīgā centriskā kompozīcijā, izstrādājis projektu cietumam Pierīgā. Šis risinājums dzīvi ieslodzījumā ļauj tuvināt dzīvei ārpus cietuma sienām un varētu palīdzēt ieslodzītajiem sekmīgāk atgriezties sabiedrībā. Savukārt Jānis Lielmanis, veidojot Centrāltirgus areāla nākotnes vīziju, pētījis un apkopojis Eiropas vēsturisko tirgu attīstības principus mūsdienu pilsētvidē. Viņa projekts ietver plašu pilsētbūvniecisku tirdzniecības un ražošanas kopumu ar mērķi atjaunot Centrāltirgus nozīmi Rīgas pilsētas tīklā un padarīt to konkurētspējīgu Eiropas mērogā.
Dāvis Jansons izveidojis projektu Latvijas tēlniecības muzejam teritorijā, kuru apdzīvo Latvijas Mākslinieku savienības radošais kvartāls Kombināts MĀKSLA. Jaunie apjomi projektēti dažādu veidu betona konstrukcijās, uzsverot betona čaulas un 3D drukāta betona sniegtās iespējas.
RTU un Origo nākotnes pietura atrodas t/c Origo jaunās ēkas 2. stāvā, Stacijas laukumā 4. Tā iepazīstina sabiedrību ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, zinātnes atklājumiem, RTU studentu, inženieru un zinātnieku sasniegumiem.