Būvdarbi notiks pēc "Projektē un būvē" principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi - Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.
Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt apmēram 14,5 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma.
VNĪ par koncertzāles Lielā ģilde restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu noslēgusi "projektē un būvē" līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju Rere meistari.
Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, norāda Gavrilova.
Ēkas atjaunošanu plānots paveikt tuvāko divu gadu laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.
Lielās ģildes ēka ir viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, 14.gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis, tās vēsture skatāma no 14.gadsimta pirmās puses. Ēka līdz šim piedzīvojusi vairākas pārvērtības, karus, 1963. gadā arī ugunsgrēku. Laika gaitā nams ticis vairākkārt paplašināts. Ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja ēkas pārbūve baroka stilā 1697.gadā, bet iekštelpas pārveidotas vairākas reizes, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. Savukārt 19.gadsimta vidū ēka gan krietni palielināta, gan ieguvusi Tjūdoru gotikas stila izskatu.
Ēka sākotnēji bija mājvieta Rīgas tirgotāju brālībai, kas pastāvēja no 1354. gada līdz 1939. gadam. Pirmskara Latvijas sākumposmā Lielo ģildi pārveidoja par Rīgas Lielās ģildes biedrību ar kultūras un sabiedriskās biedrības funkcijām, savukārt 1936. gadā, pēc tā laika valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojuma, Lielajā ģildē ierīkoja Kongresu namu.
Savukārt 1941. gadā ēkā iekārtojās Valsts filharmonija. Pēc ugunsgrēka 1965. gadā ēkai tika piebūvēts jauns vestibils, bet interjers pielāgots koncertzāles vajadzībām. 1998. gadā atbilstoši arhitektes Liesmas Markovas projektam tika pārkrāsotas sienas. Ēkas veidols pēdējo reizi atsvaidzināts saistībā ar NATO samitu 2006. gadā.