Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) izpelnījusies pasta pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmēju kritiku saistībā ar noteikumu projektu Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu. Šo dokumentu atturīgi vērtē arī va/s Latvijas pasts (LP), turklāt nepilnības noteikumu projektā saskatījusi nozari uzraugošā institūcija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Nebūs jāprasa cita cena
Daļa mūsu valsts pasta tirgus jau liberalizēta, bet par vēl lielāku brīvību varēs runāt no 2013. gada 1. janvāra, kad vairs nepastāvēs LP rezervētās tiesības uz pasta sūtījumu svarā līdz 50 gramiem piegādi un nosacījums, ka šo piegādi citi pasta komersanti var veikt tikai tad, ja to cena pārsniedz LP tarifu divarpus reižu.
Patlaban saskaņā ar LP noteiktajiem tarifiem, piemēram, vienkāršas A klases vēstules nosūtīšana Latvijas teritorijā, ja vēstule sver 45 g, maksā Ls 0,43, bet vienkāršas B klases vēstules nosūtīšana mūsu valsts teritorijā, ja vēstule arī sver tikpat, maksā Ls 0,38.
Cenas, sūtot vēstules uz ārvalstīm, loģiski ir augstākas. 180 pastkaršu nosūtīšana uz ārvalstīm izmaksāja ap Ls 100, ja ieskaita arī pastā pirkto atklātņu cenu, portālā Diena.lv izklāsta Līga.
Par 10% mazāk vēstuļu
Globālās pasaules tendences liecina, ka ikgadējais nosūtīto vēstuļu apjoms sarūk vidēji par 10% gadā, un to atzīst pat LP. «Salīdzinot nosūtīto vienkāršo, ierakstīto un apdrošināto iekšzemes un pārrobežu vēstuļu daudzumu 2010. un 2011. gadā, secinājām, ka to apjoms pagājušajā gadā krities par 11%,» atklāj LP pārstāve Zane Plone un norāda, ka šogad vēstuļu popularitāte nedaudz augusi.
Tomēr pasta nozarē strādājošie uzņēmēji iespēju iesaistīties fizisku personu vēstuļu sūtīšanā vērtē piesardzīgi.
«No nākamā gada pasta nozares tiesiskais regulējums pieļauj, ka līdztekus Latvijas pastam arī citi uzņēmumi varētu sākt nodarboties arī vēstuļu piegādi fiziskām personām un izveidot savu vēstuļkastīšu tīklu. Jautājums gan ir, vai kāds uzņēmums to tiešām arī darīs,» uzsver Abonēšanas centra Diena valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks.
Arī Post Service pārdošanas direktors Jānis Ozols norāda, ka uzņēmumam sākt vēstuļu piegādi fiziskām personām būtu sarežģīti, jo «mums nav vēstuļkastīšu infrastruktūras. Ar juridiskajiem klientiem strādājot, tāda nav nepieciešama, jo noslēdzam sadarbības līgumus un piegādājam sūtījumus tieši adresātiem».
Tā izveidojies, ka privātpersonu vēstuļu piegāde - līdzīgi tam, kā strādā Latvijas pasts, - nav mūsu uzmanības lokā un, visticamāk, arī nebūs, domā sūtījumu piegādes uzņēmuma DPD valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis.
Uzņēmēji sašutuši
Kaut arī uzņēmēji ar nepacietību nebūt negaida nākamā gada 1. janvāri, lai intensīvi sāktu strādāt fizisko personu vēstuļu nosūtīšanas segmentā, vairākiem uzņēmumiem draud nepieciešamība kompensēt LP pēc tirgus liberalizācijas negūtos ieņēmumus, jo to paredz SM izstrādātais noteikumu projekts Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu. Plānots veidot kompensāciju fondu, no kura LP - universālā pasta pakalpojumu sniedzējam līdz 2013. gada beigām - tiktu segti tirgus liberalizācijas rezultātā negūtie ieņēmumi, bet līdzekļi šajā fondā jāiemaksā citiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar universālajam pasta pakalpojumam (UPP) pielīdzināto pakalpojumu sniegšanu, turklāt plānotā iemaksa ir iespaidīga - 26,6% apmērā no UPP pielīdzināmo pakalpojumu neto apgrozījuma.
«Paredzētie iemaksu procenti - 26,6 - no neto apgrozījuma, pat nevis no peļņas ir absolūti nepieņemami jebkādos tirgus apstākļos,» uzskata V. Streļuks un uzsver: «Valstij pašai būtu jākompensē universālā pasta pakalpojuma pārāk zemu noteikto tarifu dēļ radītie zaudējumi.»
SIA Unison direktors Valērijs Demčihins sarunā ar Dienu neslēpj emocijas: «Var saprast, ka visiem naudu vajag, bet tas, ka Latvijas pastam grib piešķirt naudu no komersantiem, nav pareizi.»
2014. gadam sola konkursu
Latvijas pasts saglabās UPP sniedzēja statusu vēl 2013. gadā, savukārt jau 2014. gada UPP sniedzēju iecerēts noteikt konkursā. Konkursu SPRK sola rīkot 2013. gada vidū, «kad būs pieņemti nepieciešamie grozījumi Pasta likumā un kļūs zināms termiņš, uz kādu UPP sniedzējs jānosaka», izklāsta D. Plotnieks.
(Visu rakstu lasiet 22.oktobra laikrakstā Diena)