Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

JV nespēs pildīt solīto par atbalstu Rinkēvičam. Saruna ar Didzi Šmitu

Par noskaņojumu Apvienotajā sarakstā un iespējamām sekām, ja Jaunā Vienotība par atbalstu savam prezidenta kandidātam vienotos ar Zaļo un zemnieku savienību, intervijā Agnesei Margēvičai stāsta šī politiskā spēka zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vai jums – Apvienotā saraksta (AS) iekšienē – Ulda Pīlēna izredzes Valsts prezidenta vēlēšanās un vispār apvienības politiskā situācija pēc Egila Levita izstāšanās no sacīkstes un Edgara Rinkēviča izvirzīšanas arī izskatās tikpat iedragātas kā vērotājiem no malas? Pašpārliecinātība Jaunās Vienotības (JV) pusē ir grūti nomaskējama, bet arī tie, kuri nav Rinkēviča ierasti atbalstītāji, viņa un JV izredzes savākt ievēlēšanai nepieciešamās balsis vērtē daudz reālistiskāk nekā Pīlēna izredzes pat pirms pēdējiem pavērsieniem.

Es domāju, tā pašpārliecinātība ir tuvāk tādai nervozai histērijai. Ziniet kā, dažreiz liekas – tu saliec trīs soļus, un tie tev liekas baigi labie, bet pēc pirmā soļa pēkšņi ir skaidrs, ka otro spert nav iespējams. Tāpēc ka nepadomāja, kā tas viss izskatīsies, tāpēc ka visu nesaskaitīja.

Es teiktu, ka mūsu pusē nekādas bēdas nav, mēs uzturēsim savu kandidātu, līdz tiks ievēlēts Valsts prezidents. Kurš tas būs – to redzēsim. Situācija tikai tagad veidojas, domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju.

Tieši JV vadītu valdību vai valdību, kurā ir arī JV?

Tas ir nākamais jautājums, jo tas, kā viņi uzvedas šobrīd – iedomājas, ka viss, kas politikā jādara, ir jāmanipulē un jāuzmet… Ja kāds ar to sāk nodarboties kā ar pastāvīgu arodu, tam ir konsekvences. Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības – ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas – pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies. Viņi uzmeta Progresīvos valdības veidošanas laikā, viņi uzmeta Levitu, viņi uzmeta Nacionālo apvienību kopā ar Levitu, tagad gājiens dabūt [Aivara] Lemberga balsis priekš Rinkēviča pirms nominācijas – tas viss veido JV situāciju, kurā viņi, manuprāt, nevarēs neuzmest ZZS [Zaļo un zemnieku savienību], bet uzmest nozīmē piepildīt šo uzmešanas apjoma grozu. Uzmest Progresīvos otrreiz šajā Saeimas sasaukumā [kuluāros izskan versija par ZZS un Progresīvo aicināšanu valdībā apmaiņā pret atbalstu Rinkēviča ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā – red.]. Tā ka, es domāju, tas smaids un pārliecinātība diezgan ātri tiktu pazaudēta, šādi panākot Rinkēviča ievēlēšanu un pazaudējot valdības vadīšanu.

JV šeit ir kļūda aiz kļūdas. Un ja mēs tā paņemam, kā tas viss sākās – pirmkārt, ar dziļu JV pārliecību, ka viņi ievēlēs Levitu, sašķeļot AS un tā iegūstot trūkstošās balsis… Tad, kad ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav noticis un nenotiks, lai kādi arī būtu bijuši mēģinājumi, tad ko – uzmetam Levitu? Zinot, ka mums, veidojot šo koalīciju, nebija ne tikai vienošanās par prezidenta kandidātu, nebija pat sarunas nevienā nopietnā līmenī (var jau būt, ka pa kaktiem kāds kaut ko runāja), ko mēs pēc pusgada darīsim attiecībā uz šo amatu, koalīcija tika noslēgta, vienojoties par citām lietām, bet šo noliekot malā. Turklāt visiem zinot, ka mēs [AS] vēl pirms vēlēšanām publiski teicām, ka neredzam iespēju balsot par Levitu un, visticamākais, mums būs savs kandidāts, kas tieši tā arī notika. Pie šādas situācijas, kad mēs neesam vienojušies un skaidrs, ka mēs nebalsosim par Levitu, pilnīgi normāli būtu, ja JV būtu izvirzījusi savu kandidātu – Rinkēviču vai kādu citu – vienalga, mums būtu savs kandidāts un Nacionālajai apvienībai savs kandidāts, iespējams, Levits vai kāds cits. Ir trīs kandidāti, mēs sēžamies pie galda un prioritāri koalīcijas ietvaros runājam, ko darām tālāk. Es domāju, tur ļoti normāla saruna varētu būt sanākusi, taisnīga debate, kas ir labāks – Pīlēns prezidents, Rinkēvičs premjers vai Rinkēvičs prezidents, Pīlēns premjers, piemēram. Es tagad spekulēju, tas nenozīmē, ka tikai šādas kombinācijas ir iespējamas. Tā būtu bijusi normāla saruna, kura nav notikusi. Tā vietā ir it kā savāktas balsis opozīcijā ar solījumu, kuru, es domāju, viņi [JV] nevar pildīt, ņemot vērā Lembergu, ASV sankcijas utt. Tā ka, manuprāt, briest gadsimta metiens, kas nebeigsies labi.

Es jums ļāvu daudz sarunāt, tagad mums tas viss ir jāizpreparē. Vai pareizi uztvēru, ka galvenā AS pretenzija koalīcijas partnerim JV ir, ka tā primāri pat šobrīd, kā saprotu, pagātni atstāsim mierā, necenšas vienoties ar jums, bet kuluāros runā ar ZZS?

Sauksim lietas īstajos vārdos – vienoties ar Aivaru Lembergu, nevis ar ZZS! Tikai ar Aivaru Lembergu var vienoties par šādiem jautājumiem, un viņi jau ir vienojušies, kā es saprotu. Tā ka jautājums ir – vai viņi [JV] šo vienošanos spēj turēt? Nu, paskatīsimies ar baudu.

Te, protams, var padiskutēt, cik liela patiesībā ir Lemberga ietekme uz ZZS lēmumiem un frakcijas sastāvu.

Agnese, man ir empīriska pieredze. Es atvainojos, mani neviens nepārliecinās, ka šeit kādi šāda līmeņa lēmumi notiek bez viņa ziņas un piekrišanas. Tā nav un nav noticis, "līdz nāve mūs šķirs". Īpaši, kad zaļie [Latvijas Zaļā partija, kas tagad ir AS dalīborganizācija – red.] ir prom un zemniekos [Latvijas zemnieku savienība – ZZS vadošā dalīborganizācija – red.] ir "ordnungs".

Okei, ja tāda vienošanās ar ZZS jau ir vai ja JV tādu cenšas panākt, tomēr nesakņojas apstāklī, ka zemnieki dod priekšroku koalīcijai ar JV, nevis ar AS? Ka jums viņiem nav, ko līdzvērtīgu piedāvāt apmaiņā pret atbalstu Pīlēnam? Pieļaujot, ka par Pīlēnu nobalsojat jūs paši plus visplašākā opozīcija bez JV, tas gluži nav tas valdības koalīcijas sastāvs, kurā vēlas nonākt ZZS, jo skaidrs, ka tā būtu ļoti nepopulāra, sitama valdība, turklāt ar JV un, visticamāk, ar Nacionālo apvienību opozīcijā.

Tas nav jautājums, vai viņi vēlas valdību ar JV. Šo zemnieku gadījumu vajag sadalīt posmos. Un posmi ir tādi – viņiem pirmais uzdevums ir atgriezties politiskajā apritē, un politiskajā apritē viņus var atgriezt tie, kuri viņus ir iedzinuši tur, kur viņi ir. Pirms šīm Saeimas vēlēšanām un pēc šīm Saeimas vēlēšanām JV ļoti skaidri definēja, ka nav iespējams strādāt ar partiju, kuras premjera kandidāts ir sankcijām pakļauts cilvēks, kurš uzskata, ka Volodimirs Zeļenskis ir vainīgs pie iebrukuma Ukrainā. Ja JV tagad maina savu pozīciju, ka ar tādu kopā var būt, tad tā ir JV, kas to pozīciju var mainīt, un tas ir, protams, ļoti interesanti Zemnieku savienībai, ka tā ir JV, kas mazgā viņus baltus, neuzskatot, ka šī vēl ir problēma.

Nu jūs tagad citiem vārdiem pateicāt to pašu, ko es – ka ZZS vajag tikt valdībā, kurā ir JV, bet tas, šķiet, nav tas, ko šajā prezidenta vēlēšanu izspēlē viņiem varat piedāvāt jūs, AS.

Ļoti labi, bet, ja JV ir gatava sadarboties ar Aivaru Lembergu, mēs tur neko nevaram pasākt – tā ir JV atbildība šādu soli spert. Vai viņi to darīs vai nedarīs, paskatīsimies. Pašlaik ir cits posms. Lai JV turpina noliegt, ka pirms Rinkēviča nominēšanas tikās kādā ministrijā un saņēma garantijas par atbalstu Rinkēvičam! Lai viņi stāsta, kā tas iet kopā ar viņu paziņojumiem pirms un pēc vēlēšanām, kā tas iet kopā ar uzstādījumiem, šo koalīciju veidojot, un kā tas vispār iet kopā ar valsts interesēm! Lai viņi šo stāsta, mēs rūpīgi klausīsimies. Var jau būt, ka viņiem ir zināms kaut kas, kas mums nav zināms. Varbūt viņiem ir zināms, ka sankcijas jau ir noņemtas no Aivara Lemberga un ka tiesa jau ir attaisnojusi Aivaru Lembergu! Tas, protams, mainītu arī mūsu redzējumu uz šīm lietām. Vienkārši, iespējams, mums nav tās informācijas, kas ir JV.

Jūs gribat teikt, ka kādā JV vadītā ministrijā ir notikusi tikšanās ar Lembergu?

Viņi tikās ar Lemberga deleģētiem pārstāvjiem, es nezinu, vai Lembergs tur bija. Tā nav tikai viena tikšanās Ārlietu ministrijā pie Rinkēviča, tikšanās ir vairākas. Lai JV skaidro savu pozīciju, noliedz, ka viņiem ir vienošanās ar Aivaru Lembergu un ZZS! Pirmkārt, ja šīs vienošanās nebūtu, mēs to publiski jau sen zinātu, tāpēc ka to, ka tāda ir, mēs zinām jau vairākas dienas. Ja JV nekādu darījumu nebūtu slēgusi, mēs diezgan droši to zinātu jau sen, jau šodien, un viņi neļautu izplatīties šādai baumai Apvienotajā sarakstā, Nacionālajā apvienībā un vispār politiskajā laukumā. Tā ka skatīsimies, vērosim. Mēs savu prezidenta kandidātu, kā solījām, izvirzījām un nekādu sarunu pirms izvirzīšanas par viņa ievēlēšanas iespējamību ne ar vienu neveicām. Izvirzīšanas brīdī mūsu kandidātam bija tieši 15 balsis [tik deputātu ir AS Saeimas frakcijā – red.], tālāk mēs gaidījām 13. maija nakti, kamēr bija noslēgusies kandidātu izvirzīšana. Tagad Uldis Pīlēns ir saplānojis doties pie visām Saeimas frakcijām runāties.

Ar šo ZZS zīmogošanu jūs ejat nedaudz pretrunās ar Pīlēnu, kuram gan Rosļikova balsis, gan Šlesera balsis esot vienlīdz labas ievēlēšanai, jo visus demokrātiski esot ievēlējuši Latvijas pilsoņi.

Es neesmu nevienā brīdī pretrunā. Arī kad pats kandidēju [Valsts prezidenta amatam] 2019. gadā, nevarēju nevienā brīdī ietekmēt, kas par mani balsos, izņemot pats savu balsi. Toreiz par mani nobalsoja daļa Saskaņas. Nevienā brīdī es nerunāju ar Saskaņu un neaicināju viņus par sevi balsot. Tieši tāpat ir arī šajā reizē [ar Pīlēnu un opozīcijas balsīm]. Tā atšķirība, manuprāt, ir fundamentāli būtiska: vai tu slēdz ar kādu līgumu par tālāku koalīciju vai valdību, lai iegūtu balsis savam prezidenta kandidātam, tas ir būtisks jautājums. Un ar ko tu to slēdz. Ja būtu JV kandidāts, mūsu kandidāts, Nacionālās apvienības (NA) kandidāts un mēs sēžam runājam, kurš no viņiem ir piemērotāks prezidenta amatam, kā mēs vispār redzam tālāku koalīcijas darbu. Jo šis ir jauns jautājums, kas nav vispār paredzēts koalīcijas līgumā. Ja tur kaut kas jūk un brūk, tas arī noteikti ir jāpārrunā koalīcijā, jo varbūt, ja koalīcija nespēj vienoties, tā nevar tālāk pastāvēt utt. Tu neaizej noslēgt līgumus, esot koalīcijā, ar opozīciju par prezidentu un tālāko valdības darbu. Faktiski, to izdarot pirms [Rinkēviča] nominācijas, JV ir pati nogāzusi savu šīs koalīcijas premjeru. Ir tikai laika jautājums, kurā brīdī šis formalizēsies. Vai arī otra iespēja – viņi [JV] ir totāli noblefojuši ZZS un Progresīvajiem. Un tad viņi nokļūst situācijā, ja domā, ka vienkārši var noblefot, ievēlēt savu prezidentu un mierīgi strādāt ar mums kopā… Ļoti sarežģīta šī situācija paliek, tāpēc ka šāda metiena apjoms, pat ja tas nav tieši pret mums, bet pret kādu citu, novirza mani uz sarunas [intervijas – red.] sākumu, kad es teicu, ka vienā brīdī šāds spēlētājs, lai tas būtu biznesā, politikā vai vienkārši sadzīvē, spiež pārējos apvienoties, pat ja viņi viens otru nemīl, un ierādīt šādam spēlētājam vietu. Es nesaku, ka viņi [JV] tur jau ir, bet ir ļoti tuvu tam. Es teikšu tā: to, ko viņi šobrīd ir savārījuši, man nav īsti skaidrs, kā to var izstrēbt. Iespējams, var, bet tad būs interesanti, ko par to teiks mūsu sabiedrotie un daudzi citi.

Ja šāda vienošanās starp JV un ZZS tiešām ir vai tiek apspriesta (un pat atmetot baumu par tikšanos un vienošanos, skaidrs, ka nepieciešamība pēc ZZS balsīm arī publiski ir apspriesta un zināma), tad – kāda vieta jaunajā salikumā ir atvēlēta AS? Un kāda būs AS rīcība?

Mēs iesim, runāsimies, skatīsimies, kāda ir situācija. Katrā ziņā ir skaidrs, ka savu prezidenta kandidātu atsaukt netaisāmies. Mēs balsosim par Uldi Pīlēnu tik ilgi, kamēr notiks vēlēšanas, un, ja vajadzēs, ja šajā vēlēšanu tūrē nevarēs ievēlēt prezidentu, tad arī nākamajā izvirzīsim Uldi Pīlēnu. Mēs esam spēlējuši ar pilnīgi baltām kārtīm, un galu galā, ja mums ir kaut kam jāpiekrīt no JV un NA puses, droši vien tas ir abpusējs process. Ja JV uzskata, ka viņa var ar Aivaru Lembergu veidot valdību, mēs droši vien tur šķēršļus uzlikt nevaram. Tad, ja viņi to ir nolēmuši, mēs gribam paskatīties, kā tas darbosies.

Tad AS sevi tādā koalīcijā nesaredz, pat ja tas būtu noformēts kaut kādā vēsturiski jau pie mums pieredzētā nepilnīgā formātā (piemēram, uz līguma pamata vai atbalstot balsojumos, pašiem ZZS formāli atrodoties ārpus koalīcijas, ārpus valdības amatiem utt.)?

Nē, mēs sākotnēji… Es netaisos aizcirst kaut kādas durvis, jo ļoti labi saprotu, ka sarunu process vēl vairāku nedēļu garumā būs sarežģīts un garš. Mēs katrā ziņā droši vien vispirms gribēsim uzklausīt mūsu koalīcijas vecākā brāļa [JV] skaidrojumus par esošo situāciju un par darījumiem, kādi slēgti ārpus valdības koalīcijas. Tas noteikti būtu secīgi pareizākais sākums. Un tad, kad būsim dzirdējuši koalīcijas vecākā brāļa viedokļa maiņu attiecībā uz opozīcijas partiju ZZS, tad mēs varētu spriest tālāk. Es šobrīd nekādas prognozes, ko darīsim, izteikt nevaru. Un arī netaisos šodien teikt vairāk, nekā nepieciešams.

Labi, ja jau mēs te tādā garā turpinām, tad jau JV arī pēc balsojuma par Rinkēviču var pateikt, ka ZZS paši no brīvas gribas un bez iepriekšējas vienošanās par viņu nobalsojuši, līdzīgi kā Pīlēns to var pateikt pēc balsojuma par rosļikoviešiem un Šleseru – ka paši nobalsoja tāpat vien.

Nē, nē, protams. Tāpēc es teicu, ka, manuprāt, briest apmēros nepieredzēts metiens.

Nu, labi, mēs visi saprotam šīs politiskās spēles – jūs caur šo interviju ne tikai iezīmējat JV dilemmu, bet arī vēlreiz brīdināt ZZS, ka nav vērts balsot par Rinkēviču, jo JV tāpat savus solījumus negribēs pildīt vai tai būs grūti tos pildīt kaut vai esošo koalīcijas partneru attieksmes dēļ. No otras puses, ja AS raida šādu vēstījumu, tad tai ir jāspēj kaut vai kuluāros ZZS piedāvāt labāku darījumu par atbalstu Pīlēnam, nekā JV, iespējams, piedāvā par atbalstu Rinkēvičam.

Nē, redziet, es jau saku, ka mums vēl priekšā ir ļoti daudz laika. Mums nekur nav jāsteidzas. Vispirms gribam sagaidīt šo JV skaidrojumu – publisku vai mums. Varbūt tiešām kaut kas ir mainījies un argumenti ir pārliecinoši, kas mums neliegtu varbūt pašiem arī runāt ar zemniekiem. Varbūt tiešām ir tā, ka tur vairs nav nekādu problēmu. Man nav zināms, ka apstākļi ir mainījušies. Ja JV ir, lai tā stāsta! 

Didzis Šmits

  • No 14.12.2022. līdz šim brīdim – zemkopības ministrs
  • 01.11.2022.–13.12.2022. – 14. Saeimas deputāts, ievēlēts no Apvienotā saraksta 
  • 2005.–2009. – Rojas novada deputāts
  • 2006.–2022. – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents
  • 09.1993.–07.1998. – Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds politikas zinātnēs starptautiskajās attiecībās
  • 09.1999.–09.2000. – Parīzes Dienvidu universitātē iegūts maģistra grāds starptautisko organizāciju diplomātijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas