Bažas, ka Godmaņa demisija varētu apdraudēt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un līdz ar to lata stabilitāti, lika Wall Street Journal ziņā par valdības krišanu rakstīt: "Jukas Latvijā parādās brīdī, kad izplatās bailes par Austrumeiropas valūtu krītošajiem kursiem, kuri varētu izraisīt jaunus banku bankrotus Rietumos un pasliktināt ekonomikas lejupslīdi Eiropā. Skandināvu banku akciju un Zviedrijas kronas vērtība piektdien krita pēc ziņām par valdības atkāpšanos." Kā raksta WSJ, Latvija esot "sevišķi vājš ķēdes posms Eiropas finanšu sistēmā".
Godmaņa krišana nebija vienīgais blīkšķis no austrumiem, kurš
pagājušajā nedēļā lika Eiropas finanšu seismogrāfu adatām notrīcēt.
Otrdien reitingu aģentūra Moody"s izplatīja paziņojumu, kurā norādīja,
ka lielo Eiropas banku reitingi varētu kristies līdz ar to
Austrumeiropas filiāļu aizvien vājāko finanšu situāciju. Eiro vienas
dienas laikā nokrita par 1,5% pret dolāru, zviedru krona — par 2,7%.
Rietumeiropas banku akciju cenas smagi cieta, un Pasaules Bankas
prezidents nākamajā dienā aicināja Eiropas Savienību darīt vairāk, lai
atbalstītu jauno dalībvalstu un austrumu kaimiņu finanšu sistēmas.
Moody"s paziņojumā nebija nekā ne jauna, ne pārsteidzoša, tomēr tas
lika gan tirgiem, gan medijiem sakoncentrēt uzmanību uz Rietumeiropas
finansiālās sistēmas lielo atkarību no notikumiem tās austrumu
perifērijā, gan šaipus, gan viņpus Eiropas Savienības robežām.
Austrumeiropas valstu kopējais parāds ārvalstu bankām ir ap 1,66
triljoniem dolāru, un no tiem 1,51 triljonu ir aizlienējušas
Rietumeiropas bankas. Dažu rietumvalstu bankas ir bijušas sevišķi
dāsnas un tagad ir nonākušas situācijā, kurā neveiksmes austrumos var
radīt ļoti nopietnas problēmas to mājas tirgum: Grieķijas banku kopējie
aizdevumi Austrumeiropas valstīm veido 19% no pašas Grieķijas iekšzemes
kopprodukta, Zviedrijas — 30%, bet Austrijas — 75% (!). Kā raksta
Austrijas avīze Der Standard, ja 10% no šiem austrumos dotajiem
kredītiem būtu jānoraksta, Austrijas finanšu sektors sabruktu. Daži
komentētāji domā, ka šāda krīze varētu pat apdraudēt eirozonas
pastāvēšanu.
Atskārsme, cik cieši ir savijusies vecās un jaunās Eiropas finanšu
nākotne, likusi tirgiem arī sevišķi jūtīgi reaģēt uz Austrumeiropas
valūtu kursiem, kuru vājināšanās nopietni apdraud Rietumeiropas banku
iespējas saņemt atpakaļ aizdevumus, kuri izsniegti pārsvarā eiro vai
Šveices frankos. Kopš Latvija noslēdza vienošanos ar Starptautisko
Valūtas fondu, uz latu nav bijis spiediena, bet brīvi konvertējamās
Centrāleiropas valūtas ir pēdējos divos mēnešos strauji kritušās: poļu
zlots un ungāru forints par 12%, bet čehu krona — par 6%. Šīs valstis
par to gan nav laimīgas, jo baidās par krītošās valūtas ietekmi uz
vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu maksātspēju. Tāpēc Financial Times
parādījās ziņa ar virsrakstu "Austrumeiropas valstīs cīnās, lai
paaugstinātu savu valūtu vērtību"; Polijas finanšu ministrs paziņoja,
ka "mums par katru cenu ir jānosargā zlots", bet vakar Polijas,
Ungārijas, Čehijas un Rumānijas centrālās bankas saskaņoti izplatīja
paziņojumus, uzsverot, ka ir gatavas rīkoties, lai celtu šo valstu
valūtas kursus. Rezultātā zlota, forinta un kronas vērtība pret eiro
dažu stundu laikā pieauga par trīs līdz četriem procentiem.
Sena prātula vēsta: ja banka tev aizdod simt dolāru un tu nevari tos
atmaksāt, tev ir problēma. Bet, ja banka tev aizdod miljonu dolāru un
tu tos nevari atmaksāt, tad bankai ir problēma. Mūsdienu versija ir
šāda: ja Rietumeiropas bankas aizdod Austrumeiropas mājsaimniecībām un
uzņēmumiem 1,5 triljonus dolāru, tad visiem ir problēmas. Dažam labam
varbūt uz īsu brīdi liktos inčīgi, ja Rietumeiropas bankas aizietu pa
burbuli, taču tas padarītu pagrimumu Rietumeiropas tautsaimniecībās vēl
spēcīgāku. Kā tad Austrumeiropa spēs izrāpties no savas bedres, ja
nebūs ne pircēju tās precēm, ne aizdevumu no Rietumeiropas bankām, pat
ne darba vietu Īrijā vai Anglijā?
Pagaidām gan nav īsti skaidrs, kā mēs, visi eiropieši, no šīs ķezas
izkļūsim. Svētdien lielāko Eiropas Savienības valstu vadītāji,
tiekoties Berlīnē, aicināja palielināt Starptautiskā Valūtas fonda
rezerves no patlaban pieejamajiem 150 miljardiem dolāru līdz 500
miljardiem, lai tas spētu palīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas
valstīm. Financial Times komentētājs Volfgangs Minhaus (Wolfgang
Munchau) iesaka atvieglot noteikumus uzņemšanai eirozonā un pēc
iespējas ātri ielaist apdraudētās ES valstis. Var šaubīties, vai
Eiropas Centrālā banka viņu tuvākajā laikā uzklausīs, bet ir skaidrs,
ka līdzdalība eiro mūs un citas valstis pasargātu no dažām sevišķi
nejaukām pašreizējās krīzes izpausmēm, un nav pārsteigums, ka daudzas
jaunās ES dalībvalstis, kuras tāpat kā Latvija līdz šim bija diezgan
vienaldzīgas pret eirozonu, pēdējā laikā atkal skaļi sāk apliecināt
savu vēlmi tai pievienoties.
Vienalga, kāds būs risinājums, Latvija ir vitāli ieinteresēta Eiropas
kopējās finanšu sistēmas saglabāšanā. Mēs esam tik ļoti novājināti, ka,
ja Vācijai sāksies klepus, mums piemetīsies rezistentā tuberkuloze.
Tāpēc ir jo svarīgāk stingri turēties pie SVF programmas. Alternatīvas
kļūst jo dienas, jo briesmīgākas.