Bērziņš ir kā melnais zirdziņš, par kura piemērotību prezidenta amatam ir grūti spriest, jo, lai gan viņš ir bijis atbildīgos amatos, tomēr nav izcēlies ar skaidru vērtību orientāciju un drosmīgu rīcību, sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Prezidenta amatam būtu jābūt partejiski neitrālam, taču Kažoka nav pārliecināta, ka Bērziņš, pildot prezidenta pienākumus, spēs abstrahēties no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viedokļa. Tāpat nav atbildēts jautājums, vai viņam piemīt prezidentam nepieciešamā demokrātijas izpratne, lai viņš būtu gatavs atdot Saeimai atpakaļ koruptīvās interesēs pieņemtas likumu izmaiņas vai veikt citas šādai situācijai atbilstošas pretdarbības.
Politoloģes ieskatā, trešā svarīgā īpašība, kam ir jāpiemīt prezidentam, ir drosme pieņemt atbildīgu lēmumu arī krīzes situācijās, taču, atskatoties bijušā "Unibankas" vadītāja pagātnē, nerodas pārliecība, ka viņš būs uz to gatavs. Viņa ievēlēšanas gadījumā būtu jārēķinās ar neizteiksmīgu prezidentūras stilu, kas drīzāk atbilstu Gunta Ulmaņa, nevis abu nākamo valsts vadītāju prezidentūrai, uzskata politoloģe.
Pēc Kažokas domām, Bērziņa finansiālajai situācijai gandrīz nav nekādas ietekmes uz viņu kā prezidenta kandidātu, jo prezidents tieši nedarbojas ar sociālajiem jautājumiem. Drīzāk pozitīvi ir vērtējams fakts, ka cilvēkiem ir pietiekoši daudz līdzekļi, lai nebūtu jāsatraucas par savu likteni, ja prezidenta amats tiek zaudēts.
Potenciālā prezidenta amata kandidāta tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu rada aizdomas un jautājumus, kā interesēs jaunievēlētā valsts augstākā amatpersona plāno strādāt. Noprotams, ka Lembergs Bērziņu uztver kā savu kandidātu, jo nevēlas redzēt atkārtoti ievēlam pašreizējo prezidentu Valdi Zatleru, taču nav zināms, vai Bērziņš jūtas saistīts ar Lemberga cerībām. Pagātnē ir bijuši gadījumi, kad Lemberga cerības nav piepildījušās, uzsvēra Kažoka, pieminot Alekseja Loskutova (V) darbību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatā.
Politologs Andris Runcis vērtē, ka pašlaik ir grūti spriest par Bērziņa kandidatūru, jo "vara maina cilvēku". Viņš norādīja, ka ZZS iespējamā rīcība, izvirzot Bērziņa kandidatūru, radīs neskaidrāku situāciju par prezidenta vēlēšanu iznākumu. "Ja līdz šim varēja domāt, ka Zatleram ir pietiekošs atbalsts, tad tagad atbalsts ir 50 uz 50," norādīja politologs.
Saeimas deputāta bagātību Runcis vērtē pozitīvi, jo, ja viņš šo naudu ir sapelnījis godīgā ceļā, tas tikai liecina par viņa "labajām prāta spējām". Savukārt attiecībā uz Bērziņa tikšanos ar Lembergu politologs norādīja, ka "par Lemberga ietekmi politikā neviens nešaubās", bet jāņem arī vērā fakts, ka Ventspils mērs ir partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs.
"Latvijai un Ventspilij" deputāti strādā ZZS Saeimas frakcijā. Bērziņš Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta, bet nav ZZS veidojošo partiju biedrs.
Kā ziņots, nesen ir notikusi Ventspils mēra un Bērziņa tikšanās. Lembergs iepriekš pastāstīja, ka Bērziņš pats esot viņu uzrunājis un teicis, ka vēlas satikties: "Satikāmies, un tad viņš izteica domu, ka viņš varētu būt prezidenta kandidāts uz konkrētu argumentu pamata. Es atbildēju, ka viņa daudzās kvalitātes ir gana labas, lai cerētu uz Saeimas vairākuma atbalstu."
Lembergs piebilda, ka viņam ar Bērziņu bijusi viedokļu apmaiņa par šo jautājumu, taču Bērziņa kandidatūra pašlaik nav izvirzīta.
Kā jau ziņots, Bērziņš iepriekš tika solījis, ka par kandidēšanu Valsts prezidenta amatam izlems šodien, 23.maijā, pēc ZZS valdes sēdes.
Politiķis pats veic aktīvas sarunas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, piemēram, ar "Vienotības" politiķiem tiekot runāts individuāli, bet par "Saskaņas centra" atbalstu esot runāts ar Jāni Urbanoviču.
Bērziņš iepriekš piebildis, ka kandidēt Valsts prezidenta amatam viņam "nav maizes lieta". Jau pirms četriem gadiem ZZS vēlējusies viņu izvirzīt Valsts prezidenta amatam, bet sarunu rezultātā priekšroka toreiz tikusi dota ķirurgam Zatleram. Bērziņš ir pārliecināts, ka, liekot lietā savu bagāto finansista un tautsaimnieka pieredzi, viņš varētu daudz dot Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Bērziņš ir turīgs vīrs. Stājoties Saeimas deputāta amatā, Bērziņš norādīja, ka aizdevumos izsniedzis ap 1 003 558 latiem. Tāpat Bērziņš deklarējis 32 zemesgabalus Kolkas, Glūdas, Drabešu, Nītaures, Variešu, Zaubes, Vecpiebalgas, Ļaudonas, Limbažu, Krimuldas, Līgatnes, Ķekavas pagastā, kā arī Amatas, Ādažu un Garkalnes novadā, kā arī trīs zemesgabalus ar ēkām Līgatnes, Drabešu un Nītaures pagastā, bet kā kopīpašums deklarēts zemesgabals un ēkas Kolkas pagastā. Deputāts deklarējis viņa īpašumā esošo dzīvokli Rīgā.
Viņam pieder viena kapitāla daļa zemnieku saimniecībā "Kājiņas" un 6460 latus vērtas kapitāla daļas SIA "Vaļņu nams 11".
Bērziņa īpašumā ir 20 000 eiro (14 056 latus), kā arī 307 365 eiro (216 016 latus) vērtas AS "SEB banka" obligācijas.
Viņam pieder 2007.gadā ražota "Mercedes Benz" markas automašīna, kā arī 1992.gadā un 2000.gadā ražoti traktori.
Stājoties deputāta amatā, iesniegtajā deklarācijā Bērziņš nav norādījis ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumus, savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā deklarācijā viņš bija norādījis, ka skaidrā naudā uzkrājis 2100 latus, bet "SEB bankā" uzkrāti 1,26 miljoni latu.