Šajās dienās pamatizglītību iegūst vairāk nekā 20 000 jauniešu
Kad Diena ierodas Rīgas Hanzas vidusskolā, skolēni vēl tikai sāk pulcēties. Te svētki trim klasēm, kopā — 79 skolēniem. Meitenes steidz uzkrāsoties, puiši mētā jokus un ar prieku pozē fotogrāfam. Sporta hallē smaržo meijas, tribīnēs vietas ieņem vecāki, kuri šoreiz gan vēros nevis sacīkstes, bet apbalvošanas ceremoniju.
Protams, vairākumam šis nav finišs, bet tikai stafetes viena posma noslēgums. Aizmirsties un baudīt vasaru kā iepriekšējos gados skolēni šogad tomēr nevar, jo jāizlemj, ko darīt tālāk. Kāds izvēlēsies turpināt mācības vidusskolā, kāds sāks apgūt arodu, cits jau sāks pelnīt. Piemēram, Pēteris vēlas strādāt zobārstniecībā, jo tad darbu vienmēr varēšot atrast. Pēteris zina, ka zobārsta asistenta vai zobu tehniķa profesiju var apgūt koledžā, tomēr konkrēti, kur mācīties tālāk, viņš vēl nav izlēmis. Viņš gan skaidri zina, ka savu nākotni vēlas saistīt ar dabas zinībām, jo interesē bioloģija. Savukārt Zane mācīsies vidusskolā, jo nākotnē grasās studēt ķīmiju universitātē. "Gribu strādāt laboratorijā," pamato meitene.
Visi devītie gan atestātus nesaņem, atzīst skolā. Izglītības un zinātnes ministrijā vēstī, šī mācību gada sākumā Latvijā bija 25 505 skolēni, kuri mācījās 9.klasē, ieskaitot speciālās izglītības iestāžu skolēnus. Dati, cik no tiem tagad iegūst atestātu, ministrijā būs apkopoti septembrī, taču pērnā gada pieredze rāda: pusotra tūkstoša no gandrīz 29 tūkstošiem dažādu iemeslu dēļ skolu nepabeidza, turpretim gandrīz tūkstotis devītklasnieku neieguva atestātu, bet pabeidza skolu tikai ar liecību. Tas nozīmē, ka liecībā bijušas vairāk nekā divas nesekmīgas atzīmes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.