Daudz dzirdam par ostas aktivitātēm Spilves industriālā parka virzienā – cik tālu esat pavirzījušies?
Spilves teritoriju ekonomiskā potenciāla novērtējums un attīstība ir viena no mūsu pašreizējām prioritātēm. Ar Spilves teritoriju šobrīd saprotam 450 hektārus, ko klāj pļavas un purvs, taču ekonomiska pienesuma no šīs teritorijas nav. Jāizvērtē – atstājam pļavas vai veidojam ekonomiskos modeļus uzņēmējdarbības attīstībai.
Šobrīd visa teritorija ir sadalīta četrās daļās. Iezīmētajā prioritārajā attīstības zonā 78 hektāru platībā – Daugavgrīvas šosejas tuvumā starp Hapaka un Beķera grāvjiem – veidosim jaunu industriālo parku. Paralēli notiek pārrunas ar starptautiskiem industriālo parku attīstītājiem. Atbilstoši starptautiskiem parametriem šis industriālais parks būs milzīgs! Šajā teritorijā jāspēj izveidot modernas ražotnes, kas nodarbotos ar elektronikas ražošanu, kokapstrādi, iespējams, ar biotehnoloģiju izstrādi, taču šobrīd neierobežosim iespējas nozaru griezumā. Tas, uz ko mēs gribētu virzīties – uz ražotnēm ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus ir svarīgi radīt simbiozi starp ārvalstu un vietējā kapitāla darbību.
Industriālā parka izveide nozīmē arī jaunas darba vietas – sākotnējās aplēses liecina, ka šeit varētu nodarbināt ne mazāk kā 2000 cilvēku. Saprotam, ka to nevaram atrisināt vienā dienā, tāpēc jau šobrīd ir svarīga sadarbība ne tikai ar uzņēmējiem/ investoriem, bet arī ar universitātēm un izglītības iestādēm.
Tāpat daļā no Spilves teritorijas saskatu potenciālu attīstīt zaļās enerģijas projektus – esam analizējuši gan vēja turbīnu, gan saules paneļu uzstādīšanas potenciālu, un patlaban vairāk izskatās, ka te varētu būt saules paneļi. Tādēļ paredzam veidot publiskās privātās partnerības projektus šajā virzienā. Es pat teiktu, ka jau nākamā gada sākumā straujiem soļiem virzīsimies uz priekšu. Redzu Rīgas brīvostu kā aktīvu dalībnieku zaļās ekonomikas veidošanā. Redzot, kā pieaug nepieciešamība pēc papildu enerģijas resursiem kopumā, šī ir lieliska iespēja radīt konkurētspējīgākus apstākļus ostā jau esošiem uzņēmumiem un arī pilsētai kopumā.
Sevi pozicionējat kā investīcijām gatavu un pievilcīgu vidi, kurā visi procesi ir sakārtoti, tostarp sakārtota arī juridiskā bāze.
Pērn un šogad esam intensīvi strādājuši pie tā saucamajiem mājasdarbiem, kas no malas bieži nav pamanāmi, taču ir ļoti svarīgi ostas turpmākajai attīstībai. Esam sekmējuši jaunu investoru interesi par uzņēmējdarbību Rīgas ostā, kas, visticamāk, tuvākā pusgada laikā rezultēsies ar konkrētiem projektiem. Esam pārskatījuši virkni vēsturisku līgumu un saistību, esam revidējuši dažādus birokrātiskos šķēršļus – faktiski sagatavojuši vidi jaunām investīcijām.
Piemēram, atrisināta daļa no problēmām, kas bija saistībā ar apbūves tiesībām ostās. Pie mums strādājošie stividori tagad var bez bažām turpināt investēt biznesa paplašināšanā un attīstībā, būvēt jaunas noliktavas, termināļus vai strādājot citos virzienos. Iepriekš sistēma bija smagnēja un birokrātiska.
Dzirdam par sarežģījumiem kaimiņos esošajā Klaipēdas ostā. Vai Rīgai ir ko piedāvāt?
Mēs neapšaubāmi darbojamies starptautiskā vidē un ir virkne aspektu, kas ostas un ostā esošo uzņēmumu darbību ietekmē ikdienā. Mūsu kaimiņi ir bijuši ļoti aktīvi, pat agresīvi, dažādu kravu, investoru un uzņēmēju piesaistē. Rīgas un arī Latvijas pārējo ostu piedāvājums ir ļoti konkurētspējīgs. Vēl vairāk – sadarbībā ar Latvijas dzelzceļu jau pusgadu strādājam pie jaunu produktu piedāvājumiem starptautisko pārvadājumu jomā, lai piesaistītu jaunu kravu apjomus. Esam investējuši virknē projektu, lai varētu uzņemt lielākos kuģus, kas var iebraukt Baltijas jūrā – esam gatavi.
Sākusies Rail Baltica projekta īstenošana. Osta savulaik pauda ieceri, ka Rīgā varētu tikt izveidots vēl viens atzars no pamata līnijas, to savienojot ar Rīgas ostu. Kāda situācija šajā jomā?
Tas, ka Rīgas osta nav savienota ar Rail Baltica, ir milzīga kļūda, to apstiprinās jebkurš transporta eksperts. Pieļauju, ka savulaik arī pati osta nav veltījusi pietiekami daudz resursu, lai šis jautājums būtu dienas kārtībā. Esam tur, kur esam. Šobrīd strādājam pie diviem potenciālajiem scenārijiem, lai rastu iespēju īstenot Rail Baltica savienojumu ar ostu – pagrieziens Zasulauka stacijā vai arī savienojums ar Rīgas lidostu pa tā saukto Ziemeļu šķērsojuma līniju. Esmu pārliecināts, ka savienot šīs līnijas mums izdosies. Šis nav jautājums tik daudz par ostu kā par dzelzceļa pārvadājumiem, par pilsētas attīstību un kopējo komerciālo pienesumu no šāda veida projekta. Skaidrs, ka Rail Baltica nevarēs rentabli strādāt tikai ar pasažieru pārvadājumiem. Tas vienkārši nav iespējams, jo kādam būs jāsubsidē infrastruktūras izmaksas.
Kādus rezultātus prognozējat šogad kopumā? Un kāds izskatās 2022. gads?
Daudz darba izdarīts, lai veidotu tā saucamos pagrieziena punktus turpmākai darbībai. Kļūstam digitāli – ieviešam sistēmas, kas kravu apstrādes procedūras un analīzi veido ātras un efektīvas, dod pavisam cita līmeņa konkurētspējas priekšrocības Rīgas ostai kā multimodālam transporta mezglam. No otras puses – ļauj mazināt smago auto sastrēgumus pilsētā, monitorēt un novērst vides piesārņojumus. Man ir izdevies panākt, ka inovācija, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Roterdamas ostā, ir viena no prioritātēm un daļa no ikdienas darba. Veidojam ostu par eksperimentu poligonu jaunām zinātniskām izstrādnēm, kur testē dažādas tehnoloģijas, ko varētu ieviest pie mums un vēlāk komercializēt starptautiski. Šobrīd kopā ar LIAA un citiem partneriem strādājam pie Mission Digital See iniciatīvas. Tā ļaus veidot ekosistēmu jaunuzņēmumu izveidei, zinātnisko izstrādņu komercializācijai, riska kapitāla ieplūdumam, kā arī sniegs pienesumu ostas un tās uzņēmēju konkurētspējai globālā līmenī.
Runājot par finansēm, šo gadu noslēgsim ar nelielu plusu attiecībā pret prognozēto. Iepriekšējo gadu beidzām ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņu, šogad tā nav. Reaģējot uz krīzes situācijām, esam piesardzīgi ar izdevumiem un konstanti veidojam drošības spilvenu, nezinot, kā Covid-19 krīze ietekmēs situāciju ekonomikā. Svarīgi, ka palielinām pievienoto vērtību katrai pārkrautajai tonnai, kas lielā mērā bijis mans uzstādījums – nevis vairāk kravu, bet vairāk vērtības no katras kravas. 2022. gadā Brīvostas pārvalde paredz strādāt ar 39,4 miljonu eiro apgrozījumu un pozitīvu finanšu rezultātu, plānojam 11% kravu apgrozījuma pieaugumu pret šo gadu. Cita starpā ostā strādājošo stividoru prognozes ir ļoti optimistiskas – kravu apgrozījuma kāpums tiek prognozēts par 36%. No pārvaldes darīsim visu, lai šīs prognozes piepildās un darbība Rīgas ostā kļūtu vienkāršāka un ekonomiski interesantāka. No savas puses esam apstiprinājuši investīcijas būtiskās jomās – ostas iekšējo dzelzceļu, autoceļu un hidrotehniskās infrastruktūras modernizācijā, kur plānojam ieguldīt 19,45 miljonus eiro. Savukārt gandrīz miljons eiro tiks ieguldīts digitalizācijā un ostas procesu informācijas tehnoloģiju attīstībā. Aktīvi strādājam ar ES finansējumu, lai straujākiem soļiem attīstītu pamata infrastruktūru. Kopumā – esam piesardzīgi optimistiski un gaidām ostā atgriežamies pasažierus.