Vai randiņš pie pulksteņa ir aizejoša tradīcija?

" Rīga nav izņēmums. Pie lielākajiem un mīļākajiem pulksteņiem joprojām norunā randiņus. Pat jauno laiku tendence — satikties lielveikalos — pagaidām slavenos centra pulksteņus nav padarījusi liekus. Veicu mazu reidu pie Stacijas — jeb, kā saka jaunākā paaudze, — pie Origo, kopš laikiem, kad pēc remontdarbiem pulkstenis kļuva dažus posmus īsāks bet acīs krītošāks kļuva veikals) un mīļākā — Laimas — pulksteņa, kas jau no 1924.gada nemainīgi ir rīdzinieku iecienītākā tikšanās vieta. Esmu jau pie Origo Parasta sestdienas pēcpusdiena. Plkst.17.30—18.00 Rīga. Tumšs. Ledaini. Stacijas pulkstenis. Visdažādāko vecumu, dzimumu un stila cilvēki. Daudzi sazvanās. "Es jau stāvu pie Origo", šis teikums atskan vairākkārt abās valodās. Ne velti kāds latviešu kinorežisors vēlējies ielīst iekšā pulkstenī un filmēt apkārtnotiekošo dzīvi — tādu dramaturģijas blīvumu citur neieraudzīsi. Puisis drūmu seju staigā no vienas puses uz otru jau kādas 15 minūtes. Šķiet — viņu nospiež vēl kas skumjāks par Viņu, kas neatnāca. Mazliet saņurcīta jauna meiča īsā pufaiciņā un lakādas zābakos uz naglas papēžiem telefonā tā lamājas par kaut kādām izsperti neizspertām mašīnas durvīm, ka pēc brīža tālāk stāvošais puisis — līdz šim "no citas operas" aiz sajūsmas jau ir pievirzījies klāt: "Nu tu gan!…". Vēl pēc brīža abi jau iepazinušies un apmainījušies telefoniņiem. Savukārt Vijas kundze iebraukusi Rīgā no Ķeguma un gaida vīru. Kā viņa sauc šo vietu — Stacijas pulkstenis vai Origo? "Mēs tomēr sakām — pie pulksteņa." Pie Laimas pulksteņa viņa satiekoties retāk, jo šeit ir ērtāk, pa ceļam. Jaunieši Viesturs (26) un Agita (18) piekrīt, ka praktiskums, nosakot satikšanās vietu, ir galvenais. "Skatās, kur tālāk ir jāiet un kur katrs dzīvo," — tā Viesturs. Tam, ka pie Laimas pulksteņa satiktos "vecais kalums", bet pie Origo — jaunie (internetā pausts viedoklis), Viesturs un Agita nepiekrīt: "Tik traki nu gan nav." Labprāt pavērotu vēl, bet gandrīz nav iespējams atrast vietu, kur tuvāk stāvošais nekrēpotos taisni virsū. Sods par spļaušanu sabiedriskā vietā — tā nu gan ir anekdote. Diemžēl nav smieklīga. Dodos paskatīties, kas notiek pie Laimas pulksteņa. Nez vai jaunie rīdzinieki zina, cik šim pulkstenim ir sena un raiba vēsture? Pašā sākumā to sauc par Veckalna pulksteni, un pamatos Laimas pulkstenim nav ne miņas no romantikas — sociāldemokrāts Andrejs Veckalns pulksteni pieprasa kā orientieri strādniekiem. Pēc desmit gadiem tas iemanto a/s Rigerts reklāmu un saukli: "Pērkat Latvijas ražojumus." Bet 1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja Laima nosaukumu art deco šriftā. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas centrs. Tā sāni tika apkarināti ar uzrakstiem "miers" dažādās valodās, vēlāk — oranžiem kubiem. Padomju gados te notiek "lielais bizness" — importa živenēm, džinsiem, sieviešu plašķiem u.c. Tūlīt iesim uz tirdziņu Te ir krietni mīlīgāk. Bariņš skolnieču sildīdamās sastājušās ciešā aplītī, apspriež kaut ko par skolas pašpārvaldi. Tad, sagaidījušas vēl dažas draudzenes, aiziet Vecrīgas virzienā. Uzrunāju priecīgu kompāniju, kas tikko satikušies, ar kūpošām Mcdonald,s kafijas glāzītēm rokās. Valija Skuja visu vārdā atklāj, ka došoties uz Ziemassvētku tirdziņu. "Šī jau ir viena no senākajām un skaistākajām satikšanās vietām. Parasti cenšamies norunāt tikšanos vienā un tajā pašā vietā, lai nesajūk. Vecumā jau tas ir svarīgi," viņa smejas. Pie Stacijas pulksteņa satiekoties tikai tad, kad kaut kur esot jābrauc. Ar vīru esot satikušies pirms 55 gadiem, tiesa, ne pie šī pulksteņa. Saucot Laimonis. "Uzvārds tas pats," šķelmīgi paskaidro L.Skuja, par ko dabū dunku sānos. Ziemasssvētku tirdziņā apstādinu kādu jaunu ģimenīti. Lolita un Raitis ir pārliecināti, ka par satikšanos vietu Rīgā der jebkura labi zināma vieta — Laimas pulkstenis, Doma laukums, Rātslaukums, Rīgas dome u.c. Kur norunātu randiņu, ja būtu jāsatiekas ar ārzemnieku? "Es — Rātslaukumā, jo tur ir arī informācijas centrs un to noteikti atrastu," uzskata Lolita. Abi ir vienisprātis, ka tie, kam ir mašīnas, tiekas lielveikalos — "kur var nolikt mašīnu, kur ērtāk". Labākā bučošanās vieta Vaicāju režisoram Oļģertam Kroderam, kurš 30.gadu beigās veidoja intelektuālo, asprātīgo Rīgas "zelta jaunatni", vai arī viņa laikā Laimas pulkstenis bija tā populārākā satikšanās vieta? "Vispār jā, bet tur ir mazs āķītis. "Ļoti inteliģentie" turēja zem sava goda tur tikties. Lai nebūtu kā visi. Tas bija tāds bērnišķīgs baironisms," smejas Kroders. Ko līdzīgu saka divdesmitgadnieks Jegors par Laimas pulksteni: "Sākuma, cik vien ilgi varēju, centos tur nesatikties — banāli, tagad jau tas pārvērties par kiču,". Krodera jaunības laikā lielākā pastaigāšanās esot notikusi pa "Brodveju", t.i., pa Elizabetes ielu, no Valdemāra līdz Brīvības ielai. Iecienīts bijis Piena restorāns — Latvijas laika radošo kulta vieta Brīvības ielā. Pirmajā laikā, kad tikko atvēra, — arī kafejnīca Luna tagadējā Basteja bulvārī. Kroderam prātā, ka izveidojušās satikšanās vietas noteicis arī paaudžu princips — tēvi un mātes gājuši uz Švarcu, kamēr dēli un meitas — uz Lunu. Pa laikam kā laba randiņu vieta nav smādēti arī Operas apstādījumi. "Bet labākā bučošanās vieta bija Rīgas kanālmalā, tieši pretim Operas saimniecības ēkām bija soliņi, šobrīd tādu vairs nav, un, ja neviens netraucēja, bija ļoti laba bučošanās. Vienmēr varēja redzēt sēžam kādus četrus piecus pārīšus," stāsta Kroders. Vaicāju, kā kotējās lauvas Vērmaņdārzā, jo Rīgas stāstnieks Zigmunds Skujiņš uz tām vērsis uzmanību. "Jā, labi, ka atgādināji. Tā tiešām skaitījās ļoti populāra vieta, bet tā kā pašam nav nācies izmantot, — piemirsu. Tur tikās drusku jau pavecāki, ne vairs skolēni. Ķēkšas un oberi — tāda publika. Tagad gan lauvas ir citā vietā," skaidro Kroders ar piebildi, ka teiktais attiecas tikai uz pašu Rīgas centru. Pilnīgi cits stāsts sanāktu, piemēram, par Grīziņkalna paražām.