Pirmajā pusgadā kopumā IKP izaugsme gada griezumā ir palēninājusies līdz 2,1% (2,4% 2015.gada pirmajā pusgadā).Galvenais izaugsmes virzītājspēks otrajā ceturksnī joprojām bija mājsaimniecību patēriņš, kas gada griezumā ir pieaudzis straujāk nekā pirmajā ceturksnī. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka algas ir turpinājušas augt, bet patēriņa cenas vidēji ir nedaudz samazinājušās. Mājsaimniecību patēriņš šogad ir audzis straujāk nekā mazumtirdzniecības apgrozījums, kas varētu būt apliecinājums tam, ka mājsaimniecības pērk aizvien vairāk pakalpojumus. Uz to norāda arī diezgan noturīgais izmitināšanas un ēdināšanas nozares pievienotās vērtības pieaugums.Investīcijas šī gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos. Otrā ceturkšņa dati iezīmē vēl lielāku kritumu. Investīciju vārgums lielā mērā ir pašu radīts, un to izskaidro lēnāka Eiropas Savienības (ES) fondu naudas aprite šajā gadā. Tas, savukārt, ir galvenais iemesls krīzei būvniecībā, ko uzrāda gan pirmā, gan otrā ceturkšņa dati. Apstrādes rūpniecībai otrajā ceturksnī kopumā ir klājies ļoti labi. Īpaši var izcelt kokapstrādes rūpniecību, kurā strauji auguši izlaides apjomi. Otrajā ceturksnī koka un tā izstrādājumu eksports uz Apvienoto Karalisti pieauga pat par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī kopumā preču un pakalpojumu eksports pēc neizteiksmīga gada sākuma otrajā ceturksnī atkal uzrādīja labus pieauguma tempus. Pagaidām datos vēl neatspoguļojas Brexit referenduma un sterliņu mārciņas vērtības kritums, bet tas varētu nedaudz piebremzēt eksportu nākamajos mēnešos.Lai gan faktiskais IKP ir būtiski zemāks par valdības prognozēto, nodokļi tiek iekasēti atbilstoši plānam. 2015.gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi sasniedza aptuveni 30% no IKP gada griezumā, bet šī gada pirmajā pusē tie bija 31% no IKP. Budžetā situācija saglabājas stabila.Sagaidāms, ka gada otrajā pusē ES fondu naudas aprite pamazām paātrināsies un investīcijas sāks atgūties. Tomēr tas nespēs atsvērt vājumu gada sākumā, tāpēc IKP kāpuma prognozi šim gadam esam samazinājuši un sagaidām, ka izaugsme būs ap 2%.
Swedbank: Izaugsme šogad lēnāka uz vājo investīciju rēķina
Pārskatītie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir bijusi mazliet straujāka, nekā ziņots iepriekš. Proti, IKP ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 0,6% (sezonāli izlīdzināts). IKP izaugsmes novērtējums otrajam ceturksnim gada griezumā nav mainīts, un tas ir 2,1% (sezonāli neizlīdzināts), kas sakrīt ar pirmā ceturkšņa pieauguma tempu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.